Gribēju padalīties ar savu pieredzi - kā mums ar bērnu gāja
ar aizdeguna mandeļu izņemšanu.
Sākumā - kas tās aizdeguna mandeles ir un kāpēc tās varētu
būt jāņem ārā:
Bērniem aizdegunē atrodas adenoīdi. Ja adenoīdi ir palielināti, tie nosprosto dzirdes kanālu un aiz-degunes atveri, kā rezultātā ir traucēta vidusauss ventilācija - gaisa apmaiņa starp vidusauss dobumu un aizdeguni vairs nenotiek. Tur uzkrājas šķidrums, kas bērnam traucē dzirdēt, papildus tam bērns elpo caur muti, bieži slimo ar iesnām.
Kā to atklājām? Es pats esot pie LORa redzēju kā šī pārbauda dzirdi vienai tantiņai un atcerējos, ka bērns pēdējā laikā bieži pārprasa – kas? Ko Tu teici? – nedzird to ko sakām. Vakarā pārbaudīju – čukstus pajautājām – vai gribi konfekti? – un bērns nedzird. Mums ar sievu šoks – bērnam slikta dzirde, ko nu lai dara.
Ģimenes ārste mūs nomierināja – teica, ka tas viss ir ārstējams, izrakstīja nosūtījumu uz Bērnu dzirdes centru Šmerlī. Tur superīgā daktere Kušķe bērnu pārbaudīja, ar viņu aprunājās, izstāstīja man, ka pie vainas ir mandeles un viņa iesaka tās izņemt.
Ja atstāj, tad bērnam var rasties problēmas ar dzirdi un attiecīgi arī attīstību. Teica, ka operāciju taisa Bērnu slimnīcā. Tik jauku dakteri es savā mūžā redzēju pirmo reizi – tiešām patīkamas sajūtas.
Tālāk devāmies pie ģimenes ārstes, lai nosūta uz Bērnu slimnīcu.
Ārste nosūtīja pie Sokolova (tā paša kurš šeit minēts - http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/balss/a
Punkts 1 – rinda uz operāciju – līdz novembrim (tas bija marta sākumā)
Punkts 2 – uz manu jautājumu par maksas operāciju – cena – 400 Ls.
Nu neko, ja 400 Ls, tad 400 Ls, jo arī šis dakteris teica, ka dzirdes problēmas bērna attīstību var aizkavēt, jo 3-4 gadu vecumā bērns ~60-80% info uzņem ar ausīm un intensīvi mācās, savukārt līdz novembrim gaidīt negribējās nu ļoti ļoti.
Iedeva mums papīru, kādas analīzes jātaisa un teica, lai zvanot, ja izlemjam maksas operāciju taisīt – tad nedēļas laikā varot sarunāt, kad taisa.
Nu ko, es jau nebūtu es, ja nemeklētu alternatīvas – kaut kā www.calis.lv atradu, ka ir viena Bērnu Dzirdes centra ārste Gžibovska (jā, jā tā paša centra ārste uz kuru jau bijām), kura arī pati taisa tās operācijas Ādažos. Nu ko dabūjām to rokā un sarunājām atkal konsultāciju.
Pēc konsultācijas viņa nozīmēja analīzes, kad analīzes gatavas, tad runājam operācijas laiku. Uztaisījām analīzes (t.sk. asinis no vēnas – pirmo reizi kāds dakteris bērnam sāpes nodarīja. J). Sarunājām datumu – pagājušo trešdienu, bet bērns apslima.
Un vēl gribēju pateikt – visu šo apmeklējumu laikā bērnam nebija bail no ārstiem, viņš pats ar viņiem runājās un stāstīja kas viņam kaiš un dakteri labprāt arī viņam jautāja. Patiesībā, man mazliet besī Tvneta kampaņa pret ārstiem – jo esmu pārliecināts, ka 90% no ārsta attieksmes veido pats pacients.
Paralēli tam visam, mans tēvs mūs gribēja pierunāt uz konsultāciju pie homeopāta LORa – tēvs uzskata, ka cilvēkam nekas nav jāgriež ārā. J Vizīte pie tā speciālista – 60 Ls un rinda divi mēneši…
Nu un nobeigumā – šodien mums to operāciju uztaisīja. Gribēju tikai padalīties savos iespaidos:
Tas viss notika Ādažu privātklīnikā, maksa 190 Ls. Par šo maksu saņēmām:
Serviss un attieksme bija fantastiska – bija arī pārliecība, ka dakteri zina ko dara un kā. Nu gluži kā Hausa filmās. J
Tagad bērns čuč – atpūšas pēc visa šī pasākuma. Grūtākais bija tas, ka viņam mājupceļā dikti gribējās ēst – galu galā visu dienu nebija ēdis. J
Nu tā dikti haotiski, bet galvenos iespaidus aprakstīju, kamēr vēl svaigā atmiņā.
Ja kādi jautājumi, jautājiet.
Mirēja pēdējā elpa, peļņas fiksēšana, klusums pirms vētras vai tomēr visu sen gaidītā un cerētā atgūšanās?
