January 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Jan. 25th, 2021

Šovakara izklaides programmā noskatījāmies Navaļņija filmu.
Bez titriem, krieviski. Brīžiem gan kaut ko palaidu garām, jo tomēr tas stāstījums ir diezgan ātrs, bet nu jā.

Latvijā jau tāpat. Mērogi gan citi, princips un ietekme uz parasto iedzīvotāju labklājību tāda pati. Puze, Mākoņi. Un kur nu izskaitīt tos apkārt, korupcijas 5. lokā orbitējušos visādus sīkos kabatcaurlaižzaglēnus. Biedrību un fondu taisītājus. Ğimenes un citu noderīgo sieviešu amatos iebīdītājus. Biznesa atkritumus. Tas ir, atkritumu biznesmeņus, utt., u.tjpr.

Ja gribat redzēt varonīgos holandiešu "protestētājus", meklējiet tviterī #avondklokrellen
Tur ir tie lielākie cietēji, kuri dauza veikalu skatlogus, zog, dedzina, demolē policijas auto, utt.
Labi, ka dzīvoju laukos, kur vidējais vecums 5km rādiusā ir kādi 73 gadi. Tie diez ko tālu bruğakmeni aizsviest nevar.

Šodien pa LR1 ~13:00 - 14:00 bija interesanta intervija vai saruna ar Ivaru Zviedri. Tas, kurš uzņēmis dokumentālās filmas gan par to purva veceni, gan par zāģeriem, gan par tiem, kas ved pa mežu ķīniešus pāri Krievijas robežai, esmu tās visas noskatījies. Ļoti labas filmas. Man vislabāk patika tā par zāģeriem. Tagad taisa filmu par kovidniekiem. Noteikti būs jānoskatās, solās būt gatava vasarā. Bet saruna bija interesanta, tīri prātīgs vīrs. Arī Covid sakarā viņš tādu vērtīgu domu pateica, kurai piekrītu par visiem 100%. Par to, ka vajag iesaistīt tos visus plānprātiņus - Covid noliedzējus (epiteti - mani) diskusijā, lai izsakās, lai pastāsta patiesību, ko mums noklusē "valdošā kliķe". Tad jau arī šie intelekta giganti sevi paši atmaskos. Un to visu vajadzētu darīt sabiedriskajiem medijiem. Galu galā, tie arī ir sabiedriskie, nevis vienas puses viedokļa mediji. Cilvēki, kuriem pašiem ir galva uz pleciem tad arī izdarīs secinājumus, kam ticēt un, kam neticēt. Kas zina, varbūt šiem arī būs taisnība, varbūt čipi jau dakteriem ir zem ādas un Jāņus tie nesvinēs (jo būs beigti). Laiks rādīs. Šobrīd diemžēl nekādas diskusijas nav, bet ir tikai vārīšanās katram savā burbulī. Ticu, ka ārstam var būt apkaunojoši mēģināt ciema muļķītim skaidrot, vai vakcīnā ir čips vai nav un, vai Bils Geitss vēlas noindēt visus pasaules iedzīvotājus, bet žurnālistiem vajadzētu savas profesionālās kompetences ietvaros spēt novadīt šāda tipa diskusiju. Man arī interesē par tiem čipiem, kā viņi tiek cauri tai vakcīnas adatai un, ko darīt, kad čipam beigsies baterijas, kas tās mainīs? Vai arī čips ir bez baterijām? Un kādas vispār ir čipa funkcijas? Arī, vai mūs sākumā noindēs un tad čipos vai čipos un tad indēs? Vārdu sakot, jautājumu ir daudz, bet atbilžu nav. Valdošā kliķe klusē... Sākumā likās, ka profesionālie atmaskotāji RE:Baltica varētu uzņemties šo atbildīgo nastu, tomēr zināmas iestrādnes viņiem ir, bet esmu secinājis, ka viņiem nekādas īpašas interses vai profesionālās kompetences nav, lai veiktu kādu saturīgu diskusiju. Uzrakstīt rakstu - jā, bet diskutēt - nē. Šķiet, ka sūdūdens magnāts Pļaviņš šos pat ir saucis diskutēt tiešajā ēterā. Zelta iespēja. Zinu, kāpēc RE:Baltika atsakās - tāpēc, ka viņi apzinās savu vājumu, pat diskusijā ar ciema muļķīšiem. Nu, ceru, ka kāds ieklausīsies tajā Zviedrī.

Klusais cerību laiks.

Cerība numur viens ir par to, ka solītais ūbermegasniegs ies secen. Man tas absolūti nav vajadzīgs, krakšķoši jumti ir kaifs zem vidējā, labprāt iztikšu bez.

Cerība numur divi bija par to, ka kovīdija prieki šogad beigsies. OKēj, tā pagaidām vēl turas ar mazo pirkstiņu pie kraujas malas un vāri spiedz, ka re, pagājušā vasarā viss nogāja pa nullēm, tad jau atkal būs labi, neskatoties uz nevakcinēšanos. Vai arī, viņa pīkst, slīdēdama uz bezdibeņa pusi, tūlītās eņgeļi pār Latviju izkaisīs vakcīnu kalnus, ielās un tīrumos iznāks ārsti, medmāsas, veterināri un zootehniķi un sapotēs mūs visus trīs fantastiskās dienās.

Jap, tāda jokdare ir šī mana cerība numur divi.

Cerība numur trīs ir par to, ka sliktāk jau nebūs.

Jan. 23rd, 2021

Jaunais Rīgas teātris, "Ziedonis un visums"

burtiņi un bilde )

"Salome" Vīnes operā

burtiņi un bilde )

Neskatoties uz to, ka trenažieru zāle ir ciet, mana fiziskā forma ne tikai nav pasliktinājusies, es pat teiktu, ka tā zināmos parametros ir pat uzlabojusies. Uz zāli neeju, toties eju uz stieņiem. Ja agrāk uz zāli gāju 3x nedēļā un retu reizi izlaidu, tad tagad varu iet kaut 7x nedēļā un labi notrenēties, bet reāli daru to 4-5x nedēļā. Tātad, biežāk. Un man patīk trenēties stieņos. Manis pēc tās zāles var netaisīt vaļā kaut vai līdz rudenim. Ja citi vājēs un resnēs, es pa to laiku tikai kļūšu stiprāks. Paralēli skrienu, arī slēpoju, kamēr bija sniegs (ceru, ka vēl kaut kas sasnigs). Vēl kāds labvēlīgs Covid efekts - nesanāk padzerstīties, tādejādi veselība (vismaz fiziskā) tikai uzlabojas. Mati vienīgi aug. Ja tajā februārī, līdz kuram šobrīd ir pagarināti ierobežojumi, tos atkal pagarinās, tad es pilnā nopietnībā izskatu opciju iegādāties matu griežamo mašīnu un pats sev apgriezt matus. Pilna jūtūbe ar pamācībām, kā to izdarīt. Izskatās vienkārši. Nē, nu, es, protams, saprotu, ka puslatvija šobrīd pa kluso iet līmēt nagus un frizēties. Es arī atrastu veidu, kur un kā to izdarīt, bet es nevēlos. Lai tie plebeji, kas nespēj izturēt bez pielīmētiem nagiem un matu apstrādes dara, kā uzskata par vajadzīgu, es labāk darīšu pa savam.

Iesaku: dokumentālo filmu The Dissident par žurnālista Džamala Kašogi slepkavību Saūda Arābijas vēstniecībā Turcijā.
https://m.imdb.com/title/tt11382384/
Tags:

ar izlasītajām grāmatām - pirmkārt, mūsu kontā iegulstas iecienītā rakstnieka Andreja Dripes publicistika "Bet kā ir ar meitenēm?" (1978.g.), kurā ir gan reivs autora galvā, gan šīs pašas Alsviķu karsējmeitenes, gan apbrīnojami identiska genderlomu ideju piramīda kā mūsdienu Latvijas tradicionālo vērtību piekritējiem , gan nu jau par firmas zīmi kļuvušās Pedagoģiskās Sēdes. Ir pat neliels fragments, kas bezmaz vienīgais mūsu literatūrā varētu citiem palīdzēt atšifrēt manis pašizdomātā teiciena-skaitāmpantiņa "одну ложку за тигрёнка, одну ложку за слонёнка" otro daļu (nea, tomēr neatšifrēsiet). Lieliska grāmata.

Otrs spēkadarbs ir Māra Ruka "25 gadi sektā", no vienas puses opuss par pseidostudentu korporāciju vēsturi dievzemītē, no otras - tas ir vislabākais melnās komēdijas scenārija aizmetnis, kādu vien esmu redzējis iz kāda no mūsu rakstnieka radošās spalvas iztekam. Nu, rakstnieka, protams, tas būtu stipri teikts, un vēsturnieks Ruks arī īsti nav, viņš šeit ir nedaudz jūtās un pasaules uzskatos aizvainots kristietis. Taču neskatoties uz to, esmu pārliecināts, ka viss šajā magnumā pavēstītais noteikti ir patiesība; nopietni, man vienreiz ir gadījies 90-o gadu studenta gaitu laikā iedzert ar pāris korporeļu fukšiem, pie tam vēl viņu fraternitijas apsardzes pamestā citadelē (ar visiem tiem kausiem un rapieriem), tas ir tāpat kā iedzert ar pāris alkoholu mīlošiem Jehovas lieciniekiem, ne vājiem nerviem. Arī lieliska grāmata - tikai tumšie rituāli, sazvērestības un pentagrammas uz atrofējušos pensionāru pļeškām, ftw!

Ilgi gulēju. Izvedu R ekstrēmā pastaigā pa Lastādiju, kur ļoti spilgti iezīmējās čaklo un slinko sētnieku zonas. Vairākas reizes iebrēcos, bet nenožāvos. Vienreiz paslīdēja pat Ričmonds un drusku pašļūca ar purnu pa ledu (nopietnu nobrāzumu nav). Vēlreiz apskatījām Turgeņeva ielas sudrablapsu - šoreiz pie gaismas.
Atgriezos ar nopietniem nodomiem pastrādāt, taču sāku lasīt internetu, nokaunējos, izberzu daļu virtuves, lai sevi kaut kā attaisnotu. Saguru.

Uz palodzes uzziedējis koši sarkans amarillis. Divi stobri, šobrīd katrā atvērušies divi zvani, bet ir vēl pumpuri.

No vienas puses gribas, lai būtu jau marts, pēc kā šodiena tik ļoti izskatījās, no otras - priecājos par relatīvo miera periodu pirms semestra sākuma.

"Dārgie biedri!" / "Дорогие товарищи!"

"Mēs gatavojamies. Tur ir augsta akmens sēta, viss tiek apsargāts, un ērtības. Sporta zālē noorganizēts komandpunkts, sarkanus paklājus saklājām."
"Lasu VDK ziņojumā, ka puse pilsētas ir atsēdējuši kriminālisti. Kādi mēri pieņemti, lai neitralizētu kriminālos elementus?"

Šodien skatos ziņu kadrus no nemiera un ilgu pavasara Krievijas pilsētās, bet vakar noskatījos Končalovska "Dārgie biedri!" par 1962. gadā komunistu sarīkoto asinspirti pret strādniekiem Novočerkaskā.
Jūlijas Visockas lomas Končalovska filmās parasti atstāj vienaldzīgu, bet "Dārgo biedru" garlaikoti izbiedētās, ārpus laba un ļauna eksistējošās funkcionāres lomai viņa der lieliski.
Kopumā uz pēdējo gadu ļoti vājā krievu kino fona Končalovskim izdevies pat visai labs kino, ko apgalvojumi par notikumu gaitas un darbojošos personu dokumenāli precīzu attēlojumu, protams, padara iespaidīgāku. Bet pēc filmas vairāk domāju ne par sižetu un Krieviju, bet par to, kā brāļiem, balto uzvalku cienītājiem - Mihalkovam un Končalovskim izdodas būt tādiem režīma kājslauķiem publiskajā retorikā, bet savās filmās palikt samērā godīgiem un stāstīt un liecināt ko pavisam citu. Apbrīnojama paškontrole un aktiermeistarība abās tik pretējās lomās, kas pēc katras filmas un diemžēl pamanītas intervijas atkal un atkal liek uzdot jautājumu, kura seja ir īstā.

Dārgie biedri!

Dārgie biedri!
Tags:

Kā pagatavot karamelizētas bietes

Vakar vakarā uzliku vārīties katlu ar bietēm. Negāju gulēt, vaktēju, kad nu būs, bet atkal - parādījās gļuks Rozā Ziloņa izskatā un teica - ej tik gulēt, es pieskatīšu bietītes.
Viņš, maitasgabaliņš, samelojās.
Nepieskatīja.
Man ir karamelizētas bietes un piedūmojums.
Labi, ka ne brašie ugunsdzēsēji.

Dramatiskas gramatikas un faunas

Tā kā esmu nodomājusi nodarboties ar prakstisko suņturību, kā jau nesen paudu (paust ir žurnālistikas jaunais teju, jāsāk aktīvi lietot!), pierakstījos feisbuka kopienās KaķēniKucēni, Meklē mājas, Pazudis Atrasts, Suņu Mīļotāji.
Un sazinkāpēc Mazbudžeta Saimniekošana tīri antropoloģiskiem novērojumiem.
Nez kāds vells mani dīdīja, vai man nebij labi diezgan? Varēj jau sēdēt un pārlasīt Straumēnus garos ziemas vakaros, kad Lauska tēvs ar cirvīti rokā pazūd ap paksi, ceļā pārmijot skatus ar kaimiņieni Sveķiku, kas turpat pagalmā pīpoj treniņbiksēs, sarkanās kā sārtie āboli vectēva dārzos aizlaikos, kad pasaule vēl bij jauna....
Bet pie lietas, tātad, es ierakstījos feisbukā,
un pazaudēju ticību laumiņām; viņas mirst un krīt no kokiem šķindēdamas.
Tā ir baisa vieta, es visu uzzinu pēdējā, jūs jau sen to zinājāt, tikai man neteicāt, ļaudis izplata Gobzema ziņas un Pēteri Kļavu, un, man jāsaka, visi pēdējo 30 gadu izglītības ministri ellē varēs skrapstināt slikti rakstošu krītu pa veco padomjlaiku tāfeli 24/7 kādas astoņas mūžības, jo ragstība ir baizmiga karlis Vērdiņšš savā dzeijolī par mejteni baltajā plaščī, nau, melojis, nimaz.
Šodien es izlasīju vārdu "bernc". Tur.

Paldies labajam! Dažas laumiņas paliks dzīvas. Lāču izplatība Latvijā un Mazpilsētas grupa ir ok, jo tur raksta par lāčiem un komunālservisu.

Gribēju noskatīties slaveno Satori diskusiju bet nudien nespēju, piedodiet. Plz nākamreiz sarunājiet, ka visiem runātājiem ausīs ir airpodi (vai pāri ausīm parastās austiņas ar mikrofonu), klausīties to reverbu es vienkārši nespēju.

Jan. 22nd, 2021

Hello! Kā jums jaunais gads? Ir 22. janvāris un man ir sajūta ka nekas nav noticis, laiks ir fikcija un mēs joprojām esam 222. martā.

Liku bēdu zem akmeņa pāri gāju dziedādama!

Jan. 21st, 2021

Tikko kā paskatos uz steidzami darāmo darbu sarakstu, man no pārbīļa nāk miegs

pierādījumos nebalstīti spriedelējumi

viss ir nekonkrēti, līdz ar to slikti, iestājies atkal "nevaru vakarā piespiest sevi aiziet gulēt, guļu līdz pusdienslaikam", un tas ir tā, ka reāla pretestība vakarā virzīties uz vannasistabu un totāls pofig, kas notiek apkārt no rīta, segu pār galvu. es vakar vakarā neaizgāju uz saldētavu (20 soļi pa āru) lopiem pēc gaļas, jo nu "lai ēd sauso vienu dienu". tas nav diezko lāga.

vēl piedevām šausmīgi murgoju par strīdēšanos un šķiršanos ar vīru šorīt, un pms, karoč viss slikti, tad nu staigājot (un salstot) pa rajonu ar veco kazu, kamēr viņai pie katra staba "paga,paga, izņemš'brillīt, kas šitas i', nevar salasīt, ā, reku vēl šito neizlasīju", mana galva risināja šādas body nepozitivitī domas

uzmanies, nekaitinies, dumības, suns )
Tags: , ,

DELFI. Valsts policija informāciju par personām, kuras iegādājas, tirgo vai uzglabā nelegālās cigaretes, psihotropās un narkotiskās vielās, kā arī alkoholu, iegūst operatīvas darbības rezultātā, taču nereti policija informāciju par kāda iedzīvotāja pretlikumīgajām darbībām saņem no iedzīvotājiem, par ko likumsargi izsaka pateicību un aicina arī turpmāk ziņot par šāda veida pārkāpumiem.

Šorīt atkal saņēmos skrējienam, un dīvainā kārtā jutos pateicīga slinkajiem sētniekiem. Pa nenotīrīto sērsnu varēja paskriet normāli. Toties tur, kur uz noskrāpētā, slapjā asfalta vai betona krita sniegpārslas, momentā piesalstot un veidojot negludu, bet ļoti slīdīgu slapju ledu, varēja nodarboties tikai ar amatierisku ledusbaletu.
Taču atgriezos dzīva, nesastieptām potītēm, un gatava turpināt dienu. Heisā, hopsā! Labi, ka man nav jāvada mašīna!