January 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Sep. 25th, 2021

Runājot par visu veidu kreisumiem

Biju kaut kad pasen dzirdējusi/lasījusi spārnoto frāzi, ka "ateisms ir aristokrātisks", taču aizmirsusi/palaidusi garām, ka tā pieder Maksimilienam Robespjēram, kurš, brizdams līdz padusēm līdzpilsoņu asinīs, sludināja reliģiozitāti kā revolucionāru tikumu un vienīgo iespējamo nācijas konsolidācijas garantu.

Pusdienās - tunča un laša sašimi. Vakariņās - baltvīns, austeres un jūras ķemmītes.
Tirgus diena - zivju diena!

Par "Emīliju" pagaidām neteikšu neko, jo līdz šim redzātas tikai divas sērijas. Aktieru atlase ir veiksmīga un spēlē labi, jo īpaši Zariņa un Zāle, bet...
Bet beidzot noskatījos "Nebaidies ne no kā" un kārtējo reizi sadusmojos par latviešu kino dīķa cildinošo pašapkalpošanos, kura reizēm pievērš ļoti daudz uzmanības vājiem darbiem, bet labus darbus ignorē. "Nebaidies ne no kā" ir visnotaļ labs darbs, pat neatceros, kad pēdējo gadu latviešu kino redzēts tik precīzs temps un spriedze. Dumburs, Lūriņa un Meiers spēlē izcili, pārspējot visu no viņiem gaidīto. Varbūt kritiķus un citus mulsina tas, ka Ēķis nav nekāds smalkais režisors, kurš liktu aktieriem pa tumsu un miglu bez teksta klīst. Vai arī rodas bažas, ka galvenā varoņa Priverta izvēles un lietotās vielas rada nepareizas morālas sekas. Domāju, ka nerada, tieši otrādi - krīzes centru potenciālajām un esošajām klientēm noteikti vajadzētu tādas filmas rādīt kā mācību materiālu, lai iemācītos atpazīt sociopātus. Sociopātijas alfabētu "Nebaidies ne no kā" komanda pārzina perfekti, ne sliktāk kā Skorsēze dauzonīgajā stāstā par Ņujorkas sociopātu Belfortu "Volstrītas vilks", turklāt izstāsta to ar latviešiem saprotamākiem piemēriem.
Reizēm sagadās, ka kāda tēma jauši vai nejauši neatstājas, un, palūkojoties, ko šogad safilmējuši brāļi norvēģi, atklāju dažsēriju seriālu "Exit". Tajā sociopāti ir veseli četri, scenārijs balstīts uz reālu Norvēģijas finanšu haizivju stāstiem, un režisors Eisteins Karlsens apgalvo, ka vismaz 70 procenti no filmas notikumiem notikuši patiesībā. Daži moralizējoši zviedru kinokritiķi jau paspējuši nodēvēt "Exit" par gada pretīgāko seriālu, tomēr par seriālu raksta daudz, neignorē. Filma ir vizuāli ļoti skaista un tik viltīga, ka sākumā tiešām viegli sapīties attieksmē pret tās varoņiem - spoži vaskotiem ābolīšiem puvušiem vidiņiem. Šīs sapīšanās dēļ vienīgā iedarbīgā taktika, kā tikt galā ar sociopātiem dzīvē, esot bēgt. Bet vēl drošāk ir to visu vērot tikai caur ekrānu.
Pēc "Exit" dubultmorāles meistaru vērošanas atcerējos citu norvēģu puisi - klimata aktīvistu, miljonāru un "filantropu" Peteru Stūrdālnu, kurš, atbildot uz jautājumu par to, kā lidināšanās ar pivāto lidmašīnu rīmējas ar viņa aktīvismu, atbildēja: "Labāk dubultmorāle nekā nekāda morāle." Kad par to uzrakstīju, daži cibiņi centās pārliecināt, ka varbūt viņam esot taisnība un dubultmorāle tehniski esot labāka par bezmorāli. Tomēr sociopāti parasti nav tik aprobežoti, lai vismaz paši sev un parasti arī citiem nespētu radīt morāles šķietamību, tādu rada gan Priverts, gan norvēģu haizivis, gan Stūrndāls, gan Gors, gan citi, kuru aktīvismam nav nekā kopīga ar viņu pašu dzīvesstilu. Būtu tiešām interesanti reiz redzēt arī godīgu filmu par pēdējiem diviem un viņiem līdzīgiem politikas virzītājiem, bet tik drosmīgi laikam nav pat norvēģu kinovīri un pagaidām nešķiet, ka vēstījums par viņiem varētu ļoti atšķirties no "Exit".

Exit
Tags:

Viena no kaislībām, ko es absolūti nesaprotu - ceļošana/ stalkerisms pa dažādām iekonservētām antropogēno katastrofu zonām, tādām kā Černobiļa, pamestās PSRS karabāzes izžūstošajā Arālā utml.
Atšķirībā no alpīnisma (ieskaitot urbāno) vai jebkura veida ekstrēmajiem dabas pārgājieniem šī man šķiet pārāk specifiska, lai neteiktu - nekrofīla izprieca.

pagalmā ufc
oktagonā vārna atfigačīja kaiju, un atfigačīja tik nopietni, ka kaija pēc tam, kad viņu bradāja kājām un dauzīja ar spārniem, piecēlās un aptuveni kādu stundu stāvēja uz vietas un skatījās vienā punktā
tur vēl ekšena laikā bija melnas debesis no vārnu fenbeisa, pilns ar tām

ja pareizi saprotu, tad ķīviņš nebija dēļ picas gabala - cik zinu, vārnu terorkomūna debesīs paceļas tikai tādos gadījumos, ja kāds apdraud viņu bērnus ligzdās

---

"Tizlenes" ir diža filma. Man pat liekas, ka tas ir Notikums vispār Latvijas kultūrā. Ļoti reti pēdējos 30 gados tiek radīts kaut kas tik iespaidīgi dzirkstošs.

Katra nākamā epizode, katrs nākamais lēciens noskaņas maiņā, katrs nākamais efekts, gegs, katrs nākamais tvists absurdā humora ziņā, ieskaitot uzrakstus uz rekvizītiem – tas viss tik ļoti ciena mani kā skatītāju un rūpējas par to, lai es šajā ceļojumā kaifotu no iespaidu virknes.

Šai sakarā uz mirkli pat iedomājos, ka Latvijas sabiedrībai būtu ļoti svarīgi noskaidrot, ko par "Tizlenēm" domātu Rolands Kalniņš.

Pats stāsts man nu tā. Bet varu iedomāties, ka meitenēm tas šķiet trāpīgs. Bet pieļauju, ka daļa no iepriekš minētajām pozitīvajām emocijām (līdzīgi kā ar "Jelgava 94") ir tāpēc, ka tomēr salīdzinoši tuvu mainai pusaudzībai tas laikmets.

Būtu atdevis puskaraļvalsti, lai tiktu pie kādas no tām lomām, kur bija Krūms un Gauja.

Haijama sestdienas labrīts

موجود هر آنچه هست نقشست و خیال
عارف نبود هر که نداند این حال
بنشین قدحی باده بنوش و خوش باش
فارغ شو از این نقش وخیالات محال

Parindenis:

Viss esošais - vien attēls un rēgi,
Kurš to nezina - nav nekāds viedais.
Sēdies, dzer kausu vīna un līksmo,
Topi brīvs no šiem tēliem un gaistošiem rēgiem

Sep. 24th, 2021

Pēkšņi atcerējos, ka kaut kad, kad beidzās trakā svelme, izvedu pastaigā uz lodžijas avokado, un tur tas arī bija palicis. Tagad tas izskatījās tāpat kā viss cits, kas noguris cauru vasaru zaļot. Apžēlojos un ielaidu istabā, ne uz ko daudz necerēdams. Bet tagad, pēc pāris dienām, skatos, ka gandrīz jau dzeltēt sākušās lapas atguvušas veselīgu zaļumu. Vai arī tas tikai sliktais apgaismojums?

Pie raganām viss mierīgi.
... )

Rudens, piektdiena, Haijams un vējš

با سروقدی تازه تر از خرمن گل
از دست منه جام می و دامن گل
زان پیش که ناگه شود از باد اجل
پیراهن عمر ما چو پیراهنه گل
Parindenis:
Ar cipreses slaiduma [jaunuvi] ziedu pušķa svaigumā
No rokām neizlaid nedz vīna kausu, nedz puķainos lindrakus -
Līdz kamēr piepeši nāves vējā
Mūsu mūža krekls aizplīvos kā rožu ziedlapiņas.

Sep. 23rd, 2021

Padoms vaig

Padoms vaig, tātad
Sakiet, vai šis laptops ir labs un ņemams?
https://www.rdveikals.lv/products/lv/150/333281/sort/1/filter/0_0_0_0/IdeaPad-3-15ADA05-15.6-FHD-3250U-8GB-512SSD-EN-W10-Gray-81W100B9PB-portatīvais-dators.html
Jaunkundzei nobruka, steidzami vajag.

Turpinām ar Haijamu

از جهرم گل سیاه تا اوج زحل
کردم همه مشکلات کلی را حل
بگشادم بندهای مشکل به حیل
هر بند گشاده شد بجزبند اجل

Parindenis:
No zemes miesas līdz Zohela* apogejam
Esmu atrisinājis visgrūtākos uzdevumus;
Atjautībā esmu atslēdzis visviltīgākās slēdzenes;
Visi mezgli man atsieti, izņemot nāves mezglu.

* Zohels - persiešu vārds planētai Saturns

Sep. 22nd, 2021

Svētdienas pavēlā vakarā, ejot pa klusām un šaurām ieliņām uz Budapeštas Keleti staciju, kas ir ārkārtīgi grandioza ēka, man ienāca prātā, ka, ja mani kāds te nogalētu, iemestu renstelē un nozagtu somu ar dokumentiem, cilvēkiem tur, mājās, ilgi nebūtu nojausmas, kur esmu palikusi, kas noticis.
Tādas, lūk, domas.

Haijams pilnmēnesī un rudens ekvinokcijā runā ar sevi un cilvēci

خیام زمانه از کسی دارد ننگً
کو در غم ایام نشیند دلتنگً
می خور تو آبگینه با نالهٔ چنگً
زان پیش که آبگینه آین بر سنگً

Haijam, laikmetam kauns ir par to,
Kurš sēd, skumdams par laikiem, ko piedzīvo.
Dzer vīnu no kristāla kausa, čangam* vaidot,
Līdz kauss pret akmeni sasitīsies.**

* Čangs - mūzikas instruments, kā noprotu, stīgu.
** Prof. Ļeonovs apgalvo, ka "kauss pret akmeni sasitīsies" persiešu dzejā esot metafora nāves stundai.

Sep. 21st, 2021

Šodien darbā palūdzām ieslēgt lokālo apkuri. Pēc kāda laika gaiteņa galā atskanējā blīkšķi, čīkstoņa, klaudzieni, un gaisā kļuva samanāms sen aizmirstais bet tik pazīstamais degošu granulu dūms. Vēl pēc kāda laika birojs atplauka smaidos, tika novilkti mēteļi, sāka spŗēgāt dzīvespriecīgas sarunas. Kādā brīdī, kad, piecēlies izlocīt kājas, piegāju pie loga, nevilšus uzliku roku radiatora. Tas bija ledusauksts. Izrādās apkures katls bija pārāk dūmojis, tāpēc izslēgts, un apkures sezonas sākums atlikt līdz labākiem laikiem.
Tā, lūk, darbojas placebo.

"Andreas Gassen, head of the National Association of Statutory Health Insurance Physicians (Kassenärztlichen Bundesvereinigung), a powerful association representing German doctors, caused a stir Friday when he proposed lifting all corona restrictions on October 30." (nosaucot to Freedom Day)

Protams, visi iespējamie virtue signalētāji tagad brēc "pret", nu skaidra lieta. Bet ir taču ideja!

Ervīnam šobrīd tāda drūma tēma. Būtu jāpērk māja, bet piedāvājums sūdīgs, un bankas pirkšanai ārpus Rīgas rajona kredītu nedod.

Par bankām es saprotu - viņi skatās 20-30 gadu perspektīvā, vai tas īpašums būs virs ūdens vai zem ūdens (pret tirgus situāciju). Tā loģika tiešām būs tāda, ka īpašumam ārpus Rīgas rajona (jeb atceries manu lielrīgas piedāvājumu) 30 gadu griezumā nav vērtība. (Sakarā ar valsts demogrāfisko sabrukšanu.)

Tam, ka bankas vairs nedod kredītu ir jābūt tādam rezultātam, ka pirkšana/pārdošana notiek noskaitot jau iepriekš iekrāto summu. Nav kredīta "nākotnes ienākumu" komponentes. Es domāju, tur variants ir tāds ka runā ar pārdevēju un saka - šo īpašumu pirkt varētu, bet par cenu jākaulējas, vairs nav tā ka maksās tik cik prasīs. Maksās tik, cik reāli var samaksāt - cik var iekrāt. Nevis prasītos 150 000 bet reāli aizsniedzamus 15 000, piemēram. Tādam būtu jābūt efektam uz cenām.

***

Es esmu ļoti pret spekulēšanu ar nekustamo īpašuma, un pat pret ideju ka nekustamais būtu pieļaujams "investīciju" mērķis. Mājas būtu jābūvē tuvu pašizmaksai, tik cik būvmateriālu cenas un minimāls uzcenojums būvnieku algām. Bet - būvēts netiek. Pilsētas/pašvaldības vienkārši ņem, un nebūvē. Un viss stāv. Privātie būvē, bet ekskluzīvus luksusa apartamentus. Zini ko nozīmē "exclusive"? Izslēdzošs - "ne priekš tevis". Ekskluzīvs, tas ir uzņēmējiem, kapitālistiem, kas miljonus apgroza. Kurš tu neesi.

"Es gan ar bažām skatos uz demogrāfijas scenārijiem, prognozēm, ka uz gadsimta beigām pie vissliktākajiem scenārijiem – nevis pie vidējiem, bet gan pie vissliktākajiem – Latvijā varētu būt 0,5 miljoni iedzīvotāju. Manuprāt, tas ir… Es nezinu, kā to komentēt, jo tas ir šausmīgi."

Ļoti interesanta intervija ar manabalss.lv uzturētājiem.

"par melanomas iniciatīvu, kas, iespējams, mums tā personīgi iedzēla visvairāk, jo iniciatīvas atbalstītāju vidū bija cilvēki, kas bija uz nāves gultas. Nu, kad mirstošs cilvēks cenšas mainīt likumu, lai glābtu dzīvību citiem… Tas bija traģiski. Bet iniciatīva uzvarēja, pat ja atsevišķi no tiem, kas to virzīja, vairs nav starp dzīvajiem. "

Kā īsti ir ar parakstiem, ja cilvēks uz nāves gultas paraksta kaut kādu iniciatīvu, bet, piemēram, nomirst pirms parakstus iesniedz Saeimā (vai sāk skatīt, utt.) - vai paraksts zaudē "spēku" ar cilvēka nāves brīdi? (Tas ir, bija cilvēks, bija problēma - nav cilvēka nav problēmas tipa filosofija?)

Vai arī tomēr paraksts kā gribas izteikums varētu būt ar nāves faktu pastiprināts, it īpaši, ja griba izteikta sakarā ar kādu ārstēšanas iniciatīvu.

***

Ja, piemēram, skatās uz ideju, ka paraksts (balss) zaudē spēku ar cilvēka miršanas brīdi, vai nevajadzētu pēc vēlēšanām regulāri pārskatīt partiju mandātus - jo ja vēlētāji miruši, varbūt partijai būtu jāzaudē deputātu vietas? Tas ir, vai partijai, kas zvejo "pensionāru" balsis būtu arī sava vara 4 gadu laikā lēnām jāzaudē, kamēr elektorāts izmirst?

***

Par izmiršanu/izbraukšanu runājot, austrumvācijā pēc mūra krišanas atgadījās tā pat kā austrumeiropā: katru gadu 1 procents cilvēku prom (uz rietumiem). 20 gadi = 20% iedzīvotāju nost. 30 gadi = 30% prom. Ja tendence paliek spēkā tad tāda matemātika ir sausa - 1% gadā ja pazūd, vēl pēc 80 gadiem būs iztukšītis. (Priekš Latvijas ar 2 miljoniem iedzīvotāju viens procents ir 20'000 cilvēku. Rēķins viegls.)

Man ļoti negribējās to atzīt, bet brīdī, kad sapnis ir piepildījies, es alkstu dalīties savos naivajos sajūsmas spiedzienos.
Un, jā, man mazliet sāp sīkās nevērības.

Es tapšu pašpietiekamāka gads no gada...

Haijama otrdienas lūgšana

سیر آمدم ای خدای ازهستی خویش
وز تنگً دلی و از تهی دستی خویش
از نیست تو هست می کنی بیرون آر
زین نیستیم به حرمت هستی خویش

Parindenis:

Esmu jau atēdies, Dievs, savas esamības;
[Arī] savas grūtsirdības un trūkuma.
Tu no neesības esamību radi. Ved laukā
Mani no trūkuma Savai esībai par godu.