žurnāla nosaukums

Laikam vecums klāt.
Enerģiski pamīcīju mīklu sestdien, bet mugurai tas nepatika. Pirmā reize, kad tā pievīla mugura.
Vecums.. tas ir vecums..

man decembrī sāka baigi krist mati, kušķiem vien

vai jums ir no pieredzes iesakāms kāds līdzeklis, ko smērēt galvā, lai veicinātu nācijas ataudzi?

frizieris teica, ka viņam esot klienti labi atsaukušies par tādu marusha eļļu

no feisbukā atrastā:

izīrē dzīvokli
🔑Platība: 11,8 m2;
🔑Stāvs: 2;
🔑Īres maksa 290 EUR;
👉Dzīvoklī vietām ir zemi griesti, tādēļ iesakām īrniekam būt līdz 1,65m garam.

Kā jūs domājat, vai cilvēkiem, kuri raksta "tūlkot", drīkstētu būt Latvijas pilsonība?

esmu kaut kādā fast & furious sērijā.
izpildu burnout.

biju pie friziera
nākot mājās, korgijs, ieraudzījis mani caur logu, palaida BUBUĻI NĀK!!!

Saule iegājusi Ūdensvīrā, tātad var uzskatīt, ka pagājusi apmēram puse ziemas.
Tiesa gan, otrā puse mēdz būt ievērojami grūtāka nekā pirmā.
Kaut vai tāpēc, ka ripot bedrē ir vienkāršāk nekā kārpīties ārā.

Ar 5. februāri (tātad - pēc mazliet vairāk nekā divām nedēļām) beigsies solārā ziema, un tumsas būs drusku mazāk. Būs apmēram kā novembra sākumā un oktobrī - atcerieties, tas bija salīdzinoši patīkams laiks. Tikai tagad būs daudz aukstāk un bezkrāsaināk.

Šodien biju uz Bezkaunīgo veci Drāmā (uzdāvinàju mammai Ziemassvētkos, jo likās, ka pa tēmu)
Nu sūdīgi, ka ir selektīvā redze un izrādes aprakstā izlasa to, kā tur nav, bet neizlasa, ka tas ir Anšlavs Eglītis
Pieklājīgi nogarlaikojāmies 3 stundas

Vīna studija pie Splendid ir diezgan briesmīga. Very very average ēdiens ar sliktu apkalpošanu. Nākamreiz starp seansiem iesim uz Lidiņu, tur ir labāk.

Spriežot pēc dažu šejienes domu gigantu pēdējā laika izpausmēm, pārmērīga desu lietošana uzturā noved pie personības un kognitīvo spēju degradācijas.

skarbi dati https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.01.2025-kraslaviesi-uz-rigu-ridzinieki-uz-londonu-kuri-novadi-un-pilsetas-zaude-cilvekus-un-kuri-piesaista.a583460/

bet loģiski. es ilgi nevarēju saprast, kā tā ir ka latvijā cilvēku skaits samazinās, bet pieprasījums uz dzīvokļiem Rīgā nerūk. jā - neatgriezeniskais urbanizācijas process. cilvēki raujas uz pilsētām, bet lauki izput.

raugi, mans "lielrīgas" (jeb "rīgas aglomerācijas") piedāvājums no 2017. gada. visi cilvēki (nedaudz) ar ko esmu par šo ideju dalījies bija ļoti skeptiski, ja neteikt - baisi satraukti par savām tiesībām dzīvot savā kaktiņā, stūrītī zemes. nesaprata.

Vai negribēt vēja ģeneratoru parku sava ciemata tuvumā ir tumsonība?

Dienu sākām ar briecienu braucienu uz pārrobežu lielveikalu (kurš grāmatas, kurš šmotkas skatīties), turpinājām ar it kā Bībeles vārdā nosauktu bulcinēriju, kas nav nosaukta Bībelei par godu, turpinājām ar slidotavu un noslēdzām ar trim stundām traumpunktā. Mēs kā rūdīti traumpunktu klienti pasākumam sagatavojāmies, pirms tam paēdot ātras, bet sātīgas vakariņas, paņemot līdzi lasāmvielu un ūdeni un ārējos lādētājus (bet ne visus vajadzīgos vadus). Traumatologs/ķirurgs, kad nu sagaidījām, teica, ka mēs neesot pirmie klienti no slidotavas, toties esot veiksmīgāki, tieši pirms tam viš esot kādam cilvēkam jau operējis roku, mums tikai “atjēdzās – ģipsis”. (Kā nojaušat no šajās ierakstam atvēlētajās minūtēs pausto vārdu skaita, tas nebiju es, kurš traumēja roku un tad tagad nevarēs četras nedēļas skolā rakstīt kontroldarbus.)

Virzienā Jūrmala-Rīga vilcienā iekāpj jauns tētis ar divām mazām, pat miniatūrām meitiņām, gadus divus un trīs vecām. Viena visu laiku zīmē uz papīra loksnēm kaut kādus kaķus un pūķus, uzzīmē un padod tētim, kurš tos pabāž zem somas, otra nepārtraukti runā, pareizāk sakot, uzdod tētim jautājumus:
"Kad tu būsi liels?"
"Vai tu esi priecīgs?"
"Vai mēs satiksim mammu?"

mazo jāņtārpiņ rādi man gaismu es eju lūgties miglas pļavā vēl nedzimušas reliģijas templī

© nezināms

Vakar biju uz "Pusnakts šovs ar JŪdu Iskariotu" Dailē. Manas ekspektācijas bija diezgan piezemētas, jo nu, Daile un komēdija.

Bet paliku visnotaļ gandarīta, ka aizgāju. Nebija visādas krindžīgās sajūtas, kas parasti, vietām gan runāja tik daudz un ātri, ka ne visas domas, iespējams, izgāja caur filtru.

Grāvelis burvīgi nodziedāja "what if god was one of us" un daudz feinu momentu in general

vienīgi beigas bija weird un es neiebraucu, mazliet nosita omu, man šķiet, tāpēc arī zāle tik maz plaudēja

Mazliet paslimoju, mazliet mocos ar bezmiegu, jo mazliet paņēmu brīvu (cik nu brīvu, slimības lapu bez ārsta zīmes), mazliet pievērsos kultūrslāņa revidēšanai un rušināšanai, jo viens ārējais disks (gadus padsmit sens) sāk mazliet signalizēt par drīzu gala atdošanu, tad nu pa brīdim cilāju vecus failus, vecus dokumentus, vecus foto, vecus video.

Pa laikam pašķirstu vecus Cibas ierakstus. Patīk atcerēties, bet nepietrūkst to laiku, ir labi, kā ir. Neko jau no tiem veciem laikiem nevar mainīt. Varētu jau teikt, kā ir, tā jādzīvo, bet gribētu gan atzīmēt, ka man ļoti patika prezidenta jaungada uzrunas vēstījums. Ir jārīkojas. Nevajag samierināties, grimt paštīksmē, pašapmierinātībā.

Arlabunakti, mazo draudziņ.

AppleTV tikmēr piedāvā ko tādu

( ... tālāk ... )