Nedaudz par videospēlēm
"awowed" es aizgāju precīzi līdz tam momentam, kad man psihais kareivis no cietokšņa sāka gāzties ar cirvi virsū 120 km/h ātrumā un nestāvot pie luksaforiem - tā ir kārtēja bosujobka, kārtējā, ar to pilns ir viss, it kā "obsidian" studija censtos pārdot spēli ne tik daudz mums, kā maikrosoftam un electronic arts, etc
tagad ne tikai dragon age fani ienīst "veilguard". tagad arī "pillars of eternity" fani (pie kuriem pieder arī šo rindu autors) ienīst "avowed".
cita lieta, kingdom come 2 - viss te ir tika fantastiski kruta aranžēts, tādas trīs stundas pusinteraktīvā starta nav izdomājuši pat square enix "sleeping dogs" laikos, kur sākumā bija pusstundu ilgs hongkongas kinobojeviks uz dzinēja; te ir kaut kāds pirmais kino harijs poters pilnā apjomā un ar visām regālijām. toties pēc tam sākas pavisam cita dzīve. sākumā ir ļoti jāpacenšas, lai nenomirtu badā, jo pārtikas nekādas nekur nav, pat mežā ogu nulle, spēle ļoti mēģina uzspiest tavu varoni uz kriminālā ceļa mantisku labumu iegūšanai, taču gribas dzīvot godīgi. uzreiz iesaku labu laifhaku - vietējā drēbnieka bišu stropi, pelēka morālā zona. viss ir sarakstīts vienkārši teicami, sajūta, ka tu dzīvo ceļojumā uz viduslaiku čehijas izmīdītājām takām, kas ved sazin kur, nepamet nekad. storītellings ir aizraujošs, literārās sastāvdaļas šeit ir ļooooti daudz, taču tas strādā aptuveni tā, ka tieši tev stāsta tikai konkrētas un nepieciešamas lietas, kuras ir nepieciešams zināt un atcerēties, kamēr taunsfolks krogā pastāvīgi pļāpā viens ar otru par dažādām tēmām - un tur arī ir daudz kā interesanta, taču spēle neuzstāj uz to, lai tu tās klausītos. Principā - dari, ko gribi. Var nepiedalīties nekādos konfliktos, un caurām dienām dienām tavernas dārzā dzert koktēļus (ir atsevišķs zars prasmju kokā!), spēlēt domino (ir iespējas uzlabot savu metamo kauliņu roku!), sarīkot kautiņus (kā noskaidrojās, beidzas policijas iecirknī) un čatot ar visādām brīnišķīgām lēdijām (te nu pats, kā proti), nedomāju, ka man no RPG kaut ko īpaši vairāk arī vajadzētu. tomēr motivācija un izaicnājumi ir arī, tāpēc - tuvākā mēneša laikā tikai kingdom come 2!
tagad ne tikai dragon age fani ienīst "veilguard". tagad arī "pillars of eternity" fani (pie kuriem pieder arī šo rindu autors) ienīst "avowed".
cita lieta, kingdom come 2 - viss te ir tika fantastiski kruta aranžēts, tādas trīs stundas pusinteraktīvā starta nav izdomājuši pat square enix "sleeping dogs" laikos, kur sākumā bija pusstundu ilgs hongkongas kinobojeviks uz dzinēja; te ir kaut kāds pirmais kino harijs poters pilnā apjomā un ar visām regālijām. toties pēc tam sākas pavisam cita dzīve. sākumā ir ļoti jāpacenšas, lai nenomirtu badā, jo pārtikas nekādas nekur nav, pat mežā ogu nulle, spēle ļoti mēģina uzspiest tavu varoni uz kriminālā ceļa mantisku labumu iegūšanai, taču gribas dzīvot godīgi. uzreiz iesaku labu laifhaku - vietējā drēbnieka bišu stropi, pelēka morālā zona. viss ir sarakstīts vienkārši teicami, sajūta, ka tu dzīvo ceļojumā uz viduslaiku čehijas izmīdītājām takām, kas ved sazin kur, nepamet nekad. storītellings ir aizraujošs, literārās sastāvdaļas šeit ir ļooooti daudz, taču tas strādā aptuveni tā, ka tieši tev stāsta tikai konkrētas un nepieciešamas lietas, kuras ir nepieciešams zināt un atcerēties, kamēr taunsfolks krogā pastāvīgi pļāpā viens ar otru par dažādām tēmām - un tur arī ir daudz kā interesanta, taču spēle neuzstāj uz to, lai tu tās klausītos. Principā - dari, ko gribi. Var nepiedalīties nekādos konfliktos, un caurām dienām dienām tavernas dārzā dzert koktēļus (ir atsevišķs zars prasmju kokā!), spēlēt domino (ir iespējas uzlabot savu metamo kauliņu roku!), sarīkot kautiņus (kā noskaidrojās, beidzas policijas iecirknī) un čatot ar visādām brīnišķīgām lēdijām (te nu pats, kā proti), nedomāju, ka man no RPG kaut ko īpaši vairāk arī vajadzētu. tomēr motivācija un izaicnājumi ir arī, tāpēc - tuvākā mēneša laikā tikai kingdom come 2!