January 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Next 20

Aug. 4th, 2022

atkal VIŅŠ

تا هشیارم طرب ز من پنهان است
چون مست شدم در خردم نقصان است
حالیست میان مستی و هشیاری
من بندهٔ آن که زندگانی آن است

Parindenis:

Kamēr esmu skaidrā, līksme man apslēpta ir;
Ja esmu reibis, prāts mans sašķiebies ir.
Starp reibumu un skaidrību [iespēja būt] ir -
Esmu tās vergs, jo tā - pati dzīvošana ir!

Sestdien pie virpas jādodas. Pārāk daudz visa kā sakrīt un nomāc, lai ar prieku dotos. Gribas ielīst laukos uz ezera un copēt, nevis nodarboties ar attālinātu jahtas remonta vadīšanu.

Sīkais ramdamdams aug un priecē mani.

Tas R7 ir tik foršs!
Griežas, paātrinās, bremzē ideāli. Viegls, zems. Man liekas, ka šis ir reāli labs beibju mocis. Iesaku visām not like other girls!

Super nepraktisks, protams, bet who cares :D

Aug. 3rd, 2022

... un leļļu teātris ukrainiski ir театр ляльок.

Šodien darbā mēs esam tikai zvieguši.

No rīta man bija pusotru stundu garš zvans ar kolēģi Japānā, kuram pastāstīju kā izmantot dažādus datu analīzes rīkus.
To kolēģi sauc Shiba.

Protams, ka mūsu galā mēs, kā jau otrklasnieki, smejamies, hohoho, Shiba, hehehe, tas jau gandrīz kā Shiba Inu.
Bet visus uz lāpstiņām nolika lokālais japāņu kolēģis - hahaha Shiba san = Dog san!

Vēlāk mums bija komandas sanāksme, kurā paziņoja, ka viena kolēģe ir stāvoklī. Sarunā piemin, ka viņa to ir paziņojusi diezgan drīz, kāds pajautā, kad tad parasti to paziņo. Protams, ka man bija jāpasaka "next day after sex", jo tēta joki ir mūsu viss, visi gar zemi.

Tad vēl dienas garumā mēs visādi ķircinājām kolēģi, kurš nesen ticis pie autovad. apliecības, bet var braukt tikai ar automātisko kārbu.
Jautājam, kad viņš beidzot pievienosies īsto autovadītāju klubam.
Viņš domā pirkt auto un pusi dienas ap viņu stāvēja citi džeki stāstot, kas jāņem vērā auto pērkot, viens no viņiem domā braukt līdzi to auto apskatīt. Palūdzu, lai manā vārdā iesper pa auto riepu un pārbauda spiedienu.

Tad mans franču kolēģis iedzina sevi kārtējās sprukās, jo pateica stāvoklī esošajai kolēģei, ka viņš jau bija kaut ko pamanījis. Viņa (izraēliete) sāk viņu grilēt, kas bija tas, kas nodeva. Tas bija viens no dienas labākajiem brīžiem redzēt, kā griežas zobrati tā francūža smadzenēs, lai pateiktu pēc iespējas voucīgāk (jo viņš nereāli uz to iespringst), ka viņa izskatījās mazliet resnāka. Viņa viņam saka, ka nekāds vēders viņai nav, jo ir pārāk agra stadija. Beigās viņš izlocījās ar to, ka, iespējams, hormonu dēļ, viņai mainījās sejas izteiksme or smth.
Bet nu beigās mēs viņam atklājām, ka lielākais prieks bija redzēt, kā viņš iedzina sevi stūrī un meklēja risinājumu tikt no tā laukā. Mans bf ir reāli slīpēts šajos - reizēm viņam uzdodu trick question, bet viņš uz tiem ir ļoti modrs un vienmēr sniedz tikai pareizās atbildes :D

No labajām ziņām - Ākalna tirgū tagad baro arī ar burgeriem, fajitām un paeljām. Mēs jau sen to bijām pelnījuši!

Vakar sašķiroju vissas mūsu grāmatas divās čupās - tās, kuras gribu paturēt un tās, kuras nepieciešamības gadījumā nebūtu drausmīgi žēl nokurināt krāsnī.

Piektā stāva haskijs, ar kuru Ričmondam bija nemitīgi konkurējošas (un brīžiem viegli homoerotiskas) attiecības, spriežot pēc visa, ir nomiris. Viņa saimnieks paņēmis sev jaunu suni - pusaugu kucīti.
Tagad man ir iemīlējies Ričmonds, un, ja atturēt viņu no kautiņiem jau prasīja visus manus fiziskos un emocionālos spēkus, tad pašreizējo kaislību svelmē es plīvoju pakaļ pavadai kā tāda musketiera platmales spalva.

Diskusijas kanibālu cilts parlamentā

Konservatīvie: ēst sievietes ir mūsu tradicionālā dzīvesziņa, tas ir labi!
Liberāļi: ēst sievietes kā tādas nav košeri, tas ir slikti!
Nacionālisti: Viss vienkārši - ja kaimiņu cilts veči apēd kādu mūsu cilts sievieti, tad tā ir cūcība!, bet ja mēs apēdam kādu kaimiņu cilts meitieti, tad tas ir svētīgi!

Aug. 2nd, 2022

Darbiņā niekojos ar tekstiem

“Katrs dīvajietis zināja Preimaņa trejus smieklus. Lielie sākās spēji un spalgi kā sprādziens, stiprumā un izskaņā kā no jumta gala pa kāpnēm nokrita zemē, kur apdzisa. Līdz ganībām tos varēja dzirdēt. Pašu pirmo guldzienu tad parasti pavadīja spēcīgs pļaukas belziens pa kaimiņa ceļgalu, bet smējās tā viņš vienīgi sava paša jokiem. Vidējos tikai sētvidū pie akas varēja saklausīt, un šis pats kaimiņš tika cauri ar iebuksnījumu sānos. Mazie daudz neko neatšķīrās no tiem, kādus smējās kurš katrs dīvajietis.” (Upīts A. Zaļā zeme. – Rīga: LVI, 1947, 14.lpp.)

Aug. 1st, 2022

Postmodernisms ir mana vienīgā licence mīlēt gandrīz visu.