žurnāla nosaukums

Gribu vīru, bērnus un māju laukos, bet vienīgais, ko ar darbu un piepūli varu panākt, ir sasniegumi karjerā.

Nothing one can go through
Has not been shared by two

Tiesa, puiši momentā noliek telefonus un vērīgi seko līdzi norādēm, ja paņēmienus demonstrē uz grupas daiļākās jaunietes, īpaši, ja viņai ir skaista dekolteja un jāaptur asiņošana korpusā (vēders, krūšukurvis). Komiski. Cienītās līdzpersonas, esiet, lūdzu, jaunas un skaistas, tad jūs neatstās noasiņot.

Adyashanti bija diezgan vaajsh un manii neraisiija ne mazaako inkrementinju katarses. It is sort of like when you're young and everything is a dreamy wonderland paradise, but then you wake up and you are an adult and everything is flaccid and stale. Protams, vinjsh pateica dazhas lietas, kas bija normaalas, bet overall, I felt the familiar sting of disillusionment and hopelessness. Vieniigais , kas man mazliet izraisiija katarsi bija, ka R, vispaar neesot ienintereseets gariigumaa, man divas stundas noseedeeja blakus pacietiigi kaa suniitis, pat ne reizi telefonaa nepaskatoties, tikai smagi elpojot un knosoties neertajaa kreeslaa.

Tachu kas bija smiekliigi un mazliet wow - man shkjiet Adyashnati ir saklausiijies nevienu citu kaa... Dzhordanu Piitersoonu lol! Jo vinjsh beigaas teica kaut ko along the lines of, muusdienaas, kad valda ideological possession un old social structures, that might not have been ideal but at least held the reality together, are being broken down, it is more than ever important to get your zen on. Pashaas beigaas, kad bija jaapienjem cilveeku jautaajumi, vinjsh pateica, ka nepienjems, because he cannot give us any answers, and we should listen to the silence inside of us for answers, which was like.

Es man shkjiet vairs nekad neieshu ne uz vienu gariigu runu vai pasakumu. Veel, ko vinjsh teica, un ko es arii esmu sapratusi, ir ka at some point your path becomes way too intimate to look for outwardly guidances. Ja taadas buus nepiecieshamas, Dievs taapat aizvediis, bet it just makes no rational sense not to look inside to understand and deal with inside.

*

Veel es peec 2 gadu neredzeeshanas vakar apciemoju savu skolas laiku labaako draudzeni, kas bija riktiigi miiliigi. Vinja sheit Londonaa ir riktiigi izsitusies un very much arrived. No vienas puses man bija viegls prieks un pat ekshiliraacija, no otras puses, es, protams, ka tagad skaudri redzu savu limbo situaaciju, kur es ne par ko neesmu paarlieciinaata, neko nezinu, neko nevaru, kur man nav pamata, nav virziena, nav pat iisti veelmes, tikai mazinja, dzistosha ceriibinja, ko arii iisti nevar notvert jebkaadaa uzskataamaa veidolaa.

*

Bet kas mani nomaac visvairaak.. par cik shii stresainuma huinja mani tik ljoti ir iedragaajusi, es juutos pa pusei izsmelta un zaudeejusi fizisku interesi par R. Tas ir reaali saapiigi, jo es vinju miilu un vinjsh ir miiljs un viss ir tik ljoti miiljs, kas ir vinjsh un viss kas mums ir kopaa, miiljsh. But I feel like.. ka es vinjam nevaru pieskarties, es nevaru ar vinju sasleegties, jo vai nu vinjsh vai es have shut something off and down and out. Es tik izmisiigi gribu piespiest savu kjermeni gjenereet bioelektriskimagneetiskaas energjijas taa lai es vinju sajustu un gribeetu, bet es juutos, kaa kaut kas mani spiezh gar zemi un it kaa es esmu kaut kaa izbeigusies. Leenaam mani paarnjem apaatija, ka nav jau arii nekas vairaak ko es vareetu izdariit, ka this is me, kas esmu taada, ka pat cilveeku ko es miilu, es nespeeju just, tureet un piekljaut. Ai, es to pat nevaru aprakstiit. Es vinkaarshi jotos defektiiva, tizla, mirusi un vaaja, neiista. Es juutos, ka dziives energjija manii ir nosliideejusi liidz kritiskam liimenim, un es pati vairs nespeeju sevi atdziivinaat. Ljoti negribot, man tagad ir jaaizteelojas scenaarijs, kur es esmu atpakalj viena pati varbuut jaunaa istabaa, ar savaam graamataam un maaklsiigajiem gariiguma hobijiem, veroties bezgaliigaa vientuliibaa. I guess i will just enjoy what i have left of this.

kur pirkt tos lētos lietotos velosipēdus? dzirdēju tikko, ka ir kaut kāda jauna vieta bet aizmirsu kur.

Piedāvāju divas biļetes uz koncertu šovakar plkst. 19:00 Dzintaru koncertzālē, uzstājas čellists Miša Maiskis un Krievijas Nacionālais orķestris, programmā Bizē, Sensānss un Prokofjevs. Ja interesē, atsūti ziņu uz zaneko@inbox.lv.

Biju sataisījies apdarīt dažādas mājas lietas. A ļoti negribas. A vispār neko negribas, až bezmazvai nirvāna iestājusies, bet nav.

Kur spriedums? Kad man būs jāmaksā par netaisnīgu spriedumu? Kad es uzzināšu, vai maitasgsbali pārsūdzējuši? Bet uz to varu necerēt. Par slinku tādām izdarībām.

今是昨非
ķīnšī-dzuofei
vakar nebij, šodien ir
[It is right now; it was wrong in the past.]

Aizsēdējos līdz šim:
https://www.youtube.com/watch?v=zyJ2Nmuh_ig

un izdomāju pameklēt oriģinālu. meh, nevajadzēja: https://www.youtube.com/watch?v=3tmd-ClpJxA

Tātad ikgadējais finanšu plānošanas sabats Stokholmā.
( Jeb otrais :D )

Šodien viņš man saka, ka tajā dienā, kad vārīju bērniem paipalu oliņas, viena no sīcēm esot priecīgi dziedājusi 'tētim mazas oliņas'

Pagaidām esmu satikusi vienu šķietami ok čali, kurš pēc pirmā randiņa gribēja zināt, kad mums būs sekss, sarakstos ar vienu šķietami ok čali, kurš esot "attiecību anarhists" (tā ir lieta, iegūglē!) un vēl vienu puisi, kuram ir brīnišķīgi laipna seja, bet nav laika satikties.

Partnera meklējumi ir nomācoši! Ik pa laikam tā procesa dēļ sāku (gandrīz?) kompleksot, bet tad atceros, ka "pag, es taču sev patīku - inside AND out"!

Randiņu būšana pamodina dažādas jūtas, kas citādi, iespējams, būtu snaudušas ilgāk. Piemēram, pagājušajā terapijas sesijā pacēlām jautājumu par to, ka mīlestība un klātbūtne, sevišķi tēta, bija saistīta ar to, vai man būs izdevies būt ērtai, uzjautrinošai, labākai par citiem cilvēkiem, kam viņš varētu pievērst uzmanību.

Terapijā vairs nav to neveiklo paužu, kad N man jautā, kā es jūtos, pēc kāda temata izpētes. Man ir sevis žēl! Es sēroju. Man gribas raudāt, bet tas nav smagi, tas atbrīvo. Beidzot skaidri redzu un spēju atzīt zaudējumu, sāpes, vientulību, ko esmu tik ilgi jutusi. Saprotu arī, cik ļoti tas ietekmē un ietekmējis mēģinājumus veidot attiecības, un mēģinu maksimāli rūpēties par savu komfortu.

Kas šobrīd praktiski nozīmē to, ka ar čali nr 1 pēc dramatiskās sarunas es vairs nesatikšu, ar čali nr 2 es VARBŪT aiziešu pastaigāties, brīdinot, ka tā ir tikai pastaiga, jo es gan neesmu attiecību anarhiste, un čalis 3, izrādās, bija te tikai pagaidām un aizbraucis atpakaļ uz savu mītnes zemi.

Viss turpinās no sākuma. Lai ziepju operu dievi stāv man klāt!

Anglijā lija.
Francijā lija.
Beļģijā lija.
Nīderandē lija.

Werk ohne Autor AKA Never Look Away (2018)

Šis ir aizaudzis skrejceļš, kam galā ir zampa, un virs galvas lidmašīnas zīmē sirsniņas

kāpēc cilvēki reizēm kā komplimentu saka ''pat pazīt vairs nevar''? jo defoltais pieņēmums ir tāds, ka tu esi ļoti neglīts, un tad, kad vairs nevar atpazīt, esi glīts?

Tagad, visuma līdzsvara labā, jāuzraksta kāds ieraksts par to, cik man bijuši daudz labu skolotāju. Tagad nē. Bet kaut kad.

see me laughing, having nothing in an infinite night