January 2019

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  
Powered by Sviesta Ciba

Previous 20

Jan. 26th, 2021

Pēc jautājuma par priekšnieka lelli, kuru pagrabā darbiniekiem ir atļauts sist būtu jāuzraksta par jocīgajiem mītiem par Japānu vispāri.
Kad biju Izraēlā, tad katrs otrais man stāstīja, ka Izraēla ir ziņu varonis: tik maza valsts ražo tik daudz pasaules ziņu, pilnīgi superzvaigzne.
Japānai ir kas līdzīgs, bet Japāna ražo mītus pati par sevi.

Katru mītu, laikam, izkliedēt nesanāks, tāpēc iziešu cauri tikai populārajiem un tiem, kurus varēju tā uz sitiena atcerēties.

Tātad, vai tā ir taisnība, ka japāņu firmās ir prakse nolikt bosa lelli dabiskā izmērā, kurai var sadot pa purnu? Nē, tā nav taisnība. Un diez vai tā vispāri kādreiz bija taisnība.
Japāņi viens otru vēro nepārtraukti meklēdami skaidas acīs un ja katrs saprot, ka ja kāds sitīs lelli pat relatīvi privātā istabā, tad tas cilvēks uzreiz būs ar "ahā! priekšnieka nīdējs!" lāstu un par izaugsmi varētu aizmirst. Ir vēl dzirdēts arī cits mīts, kur tajā pašā pagrabā ar priekšnieka lelli esot firmas produkti iztaisīti no stikla, kurus var sasist pret sienu lai tiktu vaļā no stresa.

Par stresu runājot, ir labi zināms, ka japāņi nenormāli dzer. Piektdiena? Visi kopā iet dzert, neatkarīgi vai gribās vai nē.
Un tā gan bija taisnība. Mūsdienās tās normas jau ir stipri liberālākas un vismaz Tokijas firmās neiet kopā dzert, vai iet un nedzert ir pilnīgi normāli, bet kaut kur tālāk no galvaspilsētas tas noteikti ir palicis. Es atbraucu laikā, kad šī transformācija bija tikai sākusies un uz manu ieteikumu padzert tēju, kad visi dzer alu, saņēmu visai niknus skatienus. Un pasūtīt ko tādu, kas nav tas, ko tagad dzer visi? Ei nu, tavu nepieklājību. Tas, starp citu, joprojām ir daudz vai maz aktuāli, bet nekādas sankcijas izņemot nelaipnu skatienu neseko.

Tā viņš ir, japāņu kolektīvos notiek ļoti daudz klaigāšanas, sišanas pa galdu, lietu mētāšanas un kā vēl ne... Bet tam reti seko reālas darbības. Apmēram kā tuvajos austrumos: viens uz otru klaigā, apsaukā pēdējiem vārdiem, bet palaist rokas gan ir kas neiedomājams.

Par neiedomājamo runājot, firmas dzerstiņos, kurus minēju augstāk, ir noteikums, ka kas notiek dzerstiņā, tas tur paliek. Tā ir vienīgā vieta, kur darbinieki var būt tādi, kādi tie ir bez firmas normu uzliktajiem rāmjiem. Man par to joprojām dažreiz ir šoks un es neesmu pārliecināts, ka kādreiz no tā tikšu vaļā. Piemēram: aizgājām uz lielo korporatīvo pārtī. Pārtijā man klāt apsēdās jaunkundze, kura visu laiku piedāvāja vairāk sakē, ielika ēdienu paplātē un mīļi runājās. Braucot mājās mūsu vilciens bija kopā, tāpēc sanāca arī daudz ko parunāt. Kad bija laiks šķirties, aizgājām katrs uz savu pusi. Man bija prieks, ka parādījās jauns draugs, jeb draudzene darbā, ar kuru varēs normāli parunāt. Nākamajā dienā sasveicinājos, saņēmu tikai nicinošu skatienu pretī. Biju domājis, ka kaut ko nepareizu pateicu, bet nākamajā pārtijā tas pats stāsts ar to pašu jaunkundzi atkārtojās. Man personīgi tā pilnīgā seju maiņa šķiet divkosīga, tāpēc ar cilvēkiem, kuri to piekopj, cenšos pārāk tuvs nekļūt.

Nākamais mīts būs par apakšbiksēm. Vai tā ir taisnība, ka Japānā tirgo lietotas apakšbikses automātos? Goda vārds, es izmeklēju visu Japānu. Redzēju vārītas olas automātos, pornožurnālus automātos, rīsus automātos, ceptas lapsenes automātos, bet apakšbikses? Ne vienu vienīgu reizi. Labi, šeit man būs jāpasaka, ka mīts nāk no kāda sēksšopa Tokijā, kur tāds automāts ir, bet tas ir vairāk kā ģimmiks lai pasmietos, nevis nopietns tirdzniecības agregāts. Tajā pašā sēksšopā uz sienas karājas ūsains gumijas vīrietis, bet neviens taču nesaka, ka pa visu Japānu uz sienām karājas ūsaini gumijas vīrieši, ko?

Ko vēl? Vai tā ir taisnība, ka japāņi strādā tik daudz, ka mirst darbā un tam ir speciāls vārds? Jā, tā ir. Tiesa, to īpaši nevajadzētu romantizēt, jo tas speciālais vārds burtiski nozīmē "nāve noguršanas dēļ", ne vairāk, ne mazāk. Tādi gadījumi ir un viņi uztrauc firmu lielos bosus, it īpaši slidenos gadījumos, kad darbinieks ir pakāries vai izmeties pa logu, bet iemesls bija pārlieku lielā darba slodze. Tas ir atsevišķš temats, bet, man šķiet, šeit darbā ir divi fenomeni. Pirmais ir garīgās veselības traucējumu ignorēšana - tas ir tabū, aiziet pie ārsta ir kauns, kā padomju savienībā. Otrais ir despotiskās vadīšanas metodes, kuras, diemžēl, ir populārākas, nekā vajadzētu.

Nu un, pēdējais, smieklīgais mīts ir par japāņu seksualitāti. Man ir gadījies dzirdēt, ka japāņu sievietes turpat vai iziet vīriešu pavedināšanas kursus un gultas sporta treniņus... Diemžēl, dāmas un kungi, tas ir tikai mīts. Es teikšu vairāk, tas nav tikai mīts, tas ir pilnīgi pretēji realitātei. Ne tikai veselības mācība skolās ir atcelta, jo sekss ir netikls un vispār kauns (hej, kā Latvijā un Krievijā!), bet arī statistika rāda, ka gandrīz puse no cilvēkiem savā 30. dzimšanas dienā ir jaunavīgi. Pārāk aizņemti, pārāk daudz sabiedrības rāmju lai kādu satiktu, pārāk maz normālu potenciālo partneru, pārāk maz pārliecības par saviem spēkiem... Kā kuram. Tāds tās lietiņs.

Jan. 25th, 2021

- kāpēc tad, kad domā, tur zodu?

janvāris

jaunākajās ēdiena ziņās - vakar saņēmos ielikt fermentēties savu pirmo kimčī. pagaidām viss norit gludi, vienīgi, izskatās, ka es, visai vieglprātīgi attiecoties pret aso piparu mežermentiem (es vispār pret visiem mežermentiem mēdzu attiekties ļoti vieglprātīgi, visdrīzāk tāpēc man nepadodas visādas nopietnas kūkas un mīklas izstrādājumi), būšu pagatavojusi kaut kādu briesmoni, kas pašam elles sātanam varēs aizcirst muti. laikam rīt jāiet pēc jauniem dārzeņiem un jātaisa ļoti neasa porcija, ar kuru pēcāk atjaukt savu pirmo kimčī bērniņu un iegūt patīkama asuma produktu. ja neskaita peklīgo pikantumu, visādi citādi garšo lieliski. protams, vēl jāpafermentējas.
+
vakar safermentēju arī indijas riekstu sieru ar trifeļu pastēti
+
varu padalīties ar brīnišķīgu kombināciju budas bļodai (aka nesajauktie salāti) - novārīts baltais un sarkanais sorgo, ķiploku-sojas marinādē pamarinēta un apcepta tempe, avokado, svaigs burkāns, kimčī, marinēti (sojas mērce, šķidrie dūmi, balzamiko, olīveļļa, ķiploki u.c.) un sacepti šampiņjoni, pārlieti ar zemesriekstu mērci (zemesriekstu sviests, Taizemes zaļā karija pasta, sojas mērce, ķiploks, laims, ūdens vai augu piens, varbūt vēl kaut kas) un bagātīgi pārkaistīti ar lociņiem un grauzdētu melno un balto sezamu.
Tags:

Vai latviešu valodā ir labs tulkojums "No mans land", ar ko apzīmēja teritoriju starp divu pušu ierakumiem Pirmajā pasaules karā?

Par vakcinēšanu 10 sekundēs

Vakcinēšana
Tags:

sīkais sūds atkal atstāja uz muguras asiņainu līniju.
lēca pakaļ bizei. un dzīvoklī karsti - dzīvojos bez biezām jakām.

laikapstākļi

Rīt snigšot slapjš sniegs un sniegs:-)

Padevos. Iepirku stilīgu melnu konvekcijas sildītāju, kuru rīt biedrs piestiprinās pie sienas. Viss tāds stiklīgs, ar taimeri un ko tik vēl ne.
Pamazām kļūst siltāk un pat drusku mierīgāk, funny, huh

Virdžīnijai Vulfai šodien dzimene starp citu: http://www.kinobize.lv/jaunumi/majas-kino-orlando
Tags: ,

Fu, beidzot šitais ir prom.

Ja mani citē pašpasludināti zinātnieki, vai es tagad skaitos īstāks zinātnieks par viņiem?

Dienas prieks :)

tūlītās eņgeļi pār Latviju izkaisīs vakcīnu kalnus, ielās un tīrumos iznāks ārsti, medmāsas, veterināri un zootehniķi un sapotēs mūs visus trīs fantastiskās dienās

(c) nav mans

Kopš ap 18. decembri dabūju ronu, neesmu vairs dzērusi nekādu alkoholu, un mani mazliet iejūsmo, vai drīzāk likumsakarīgi pārņem doma, ka varētu turpināt nedzert indefinitely.

Visu pagājušo gadu es dzēru kā Cersija multiplied by Tirions, teju pudeli vīna vairākumā nedēļas dienu. Mana atslodze parasti bija viens vai divi aliņi dienā, un ekstrēma atslodze - nedzert Pirmdienās.

Protams, galvenais iemesls nedzert ir, jo uz vecumu ķermenis tik labi vairs netiek galā ar atindēšanos, un pat no viena dzēriena sākas huiņīgi simptomi, kas ilgst vismaz pusotru dienu, bet ja turpina dzert, tad nemaz nepazūd tikai milzt:

Nomāktība
Lēnīgums
Galvas dulnums
Gremošanas problēmas
Sapņu trūkums
Trīceklīgums
Atmiņas vājināšanās
Enerģijas trūkums
Entuziasma trūkums
Labā apšaubīšana
Sejas ādas problēmas
Basically dzīvā miroņa simptomi

Bet tā kā neesmu jau vairak par mēnesi dzērusi, tā viss ir apvērsies otrādi un visas labās sajūtas un esības pazīmes atgriežas. Un tas man liek domāt, ka glāze vīna nav vērta, lai atkal visa tā zaraza vilktos tai līdzi.

Toties nedzerot ir pieejamas tādas nākamā līmeņa fīčas kā:

Sapņi, better than Netflix - visspilgtākais simptoms dzeršanai ir sapņu izzušana..
Enerģija un entuziasms darīt lietas - not that, ka man visu laiku ir duracell motivācija, bet enerģija ir brīvāk pieejama, kad beidzot izdomāju iet paskriet, vai garīgi pašiverēties. Enerģija is like - ok, let's go!
Sajūta, ka your body is no longer constantly recovering, but pretty much wholesome and ready to use
Skaidra smadzene - nav vairs glitchy and twisty emocijas, kas kaut ko murgo tev pakausī. Nekas nešķiet traģisks beyond repair, un es pārsvarā jūtos tik strong & stable kā Terēza Meja.
Pms resolution - dzerot pms laikā teju katru mēnesi sev kaut ko purpinu par miršanu un bezjēdzību, rijot asaras par to kā mani nemīl jo es loģiski esmu nemīlama. Bet pagājšmēnes, piemēram, varbūt tāpēc ka bija rona, bet pat ronu izciešot, es ne reizi neapvainojos ne uz vienu un pat asaras acīs nesaskrēja neparko!
Ēšana - es varu vairāk lopsīt zemesriekstu sviestu un ieturēties kā hobits, bez tummy problims, nekas nekur nepūšas, nesāp, nav jāpakārto ēdiena šķidrums vai cietums mana alokohola izvēlei, litrs sarkanvīna nededzina kuņģi. Nav durstīgas sajūtas random vietās vederā.

Bet galvenais, vienkārši ir laba sajūta, kad tu dari kaut ko, kas ir pareizi priekš ķermeņa un psihes. Vienmēr ir divas sajūtas par visu dzīvē - kad tu zini kas ir pareizi, bet mazliet ciniski un apātiski arī sāpīgi piemiedz acis un izvēlies darīt to kas ir nepareizi, vai arī aukstasinīgi, mierīgi varbūt mazliet sāpīgi, bet atbrīvojoši for sure izdari to kas ir pareizi.

Tāpat kā visi mazie grēciņi un lielie dzīvē: tas nav vajadzīgs.

Varbūt kāds mani kaut kad vēl pielauzīs dzert uz kādas klints saulrietā. Bet honestly, ar gadiem dzīve kļūst arvien mistiskāka un izklaidējoši skaudrāka, un to var dziļāk un spējāk asimilēt bez tā svina, ko salej alkohols galvā.

Baigi gribēju kaut ko pateikt, bet samīzos izklausīties pretenciozi. Tagad domāju, stulbi, ka tā.

Irbe

Agneses draudzene Marta Krivade viņu uzskata par sievietes ideālu. «Parasti domā, ka Agneses tipa sievietes ir vīrišķīgas, visurgājējas, aseksuālas. Arī par viņu ilgi pa malām runāja, ka viņa paliks vecmeitās un bez bērniem. Bet viņa to izdarīja tā, ka labāk vairs nevar.»

Mapats joprojām.

Tā kā persona ``Mapats`` krita hostērijā, es te ievietošu izvilkumu viņas histērijas izpausmēm:

//Negatīvs tāpēc ka saraksts un tāpēc ka kādam ir nosodoša attieksme par citu viedokļiem.

Turpmākie tavi komentāri tiks dzēsti, jo jau vakar norādīju kur vari doties kasīties, vai izlikt savu viedokli. Un jau ieprieks esmu paudis savu attieksmi par sarunām ar tevi. Tā ka nekā personīga, vienkārši esi pārāk paredzami aprobežots.//

Mapats vienkārši nesaprot atšķirību starp viedokļiem un faktiem.

pirmā diena ar viedaproci: vērtīgi,
visu laiku pienāk tādas ziņas kā "you have 8 new messages in 3 chats"

Biju centrā šodien. Bija patīkami tikt arā no mājām. Iegāju vienā veikalā, lai nopirktu kaut ko, kas man bija jāpasūta internetā. Kamēr to organizēju (kas bija grūti, jo man nav smartphone), džeks, kas strāda tur man piedāvāja kafiju un mēs runājām par šo un to. Par 'to', viņš man paskaidroja, ka tagad ir problēmas ar piegādes (piegāžu?) ķēdi. Rezultātā, viņi nevar dabūt detaļas, lai remontētu klientu ... objektus. Un ja var, tad detaļas ir kļuvušas dārgas. Par to, kā viņiem iet patlaban, viņš ļoti mierīgi stastīja, ka viņi turpinās līdz galām, bet, ja situācija turpināsies, tad izskatās, ka gals ir redzams.

Veids, kā viņš to paskaidroja bija ļoti iespaidīgs. Es nesaskatīju dusmas vai 'frustration'. Latvieši ir, vispār ļoti nosvērti, un es to respektēju - Kā Mark E Smith reaģēja uz vietējiem Icelandā. Iespējams, ka es nemāku saprast latviešus, protams. Varbūt īsts latvietis uzreiz būtu sapratis, cik viņs bija dusmīgs. Varbūt komentaros delfos viņs izteicās ļoti skarbi. Viņs bija jauns. Varbūt viņam nebija bērnu. Tas palīdzētu saglabāt mieru, kad pamodies 3 no rītā.

Bērnībā ar tēvu kopā skatījos bojevikus. Man patika just līdzi labajiem un dikti gribējās lai tie vinnē. Diezgan drīz gan man paskaidroja, ka daudzās filmās sitās sliktie pret citiem sliktajiem. Žēl gan ka liela daļa cilvēku vēl tic tam, ka ir labie un sliktie un gaida laimes lāci

un vēl šorīt es pamodos gandrīz ar kliedzienu, jo sapnī vecākais (mans gudrais lielais) bērns muti mazgāja wc podā. es gan sapratu, ka tas ir sapnis, apināti to izbeidzu, bet jaunu nevarēju izdomāt un pamodos pēc domas 'jāmostas augšā, forša sapņa nebūs'
mani pilnīgi kratīja drebulis, nobijos, ka temperatūra :D

Zirņu putrzupa - kārtējais apliecinājums, ka es vienkārši nemāku taisīt klasiskos latviešu ēdienus. Es mierīgi varu uzmakarēt springrollus, Kijevas kotletes, suši, tamago un citronu tarti, bet joprojām īsti nemāku izvārīt kartupeļus.

Jāskatās, ka pilsonību neatņem :D