žurnāla nosaukums

Saulgriežus pavadu sausām acīm staigājot pa karsti vējainiem metro tuneļiem, staigājot pa nepatīkami sīkumainu lietu salstot. Ēdot pārpalikumu pastu pieputējušā pagraba pusbūvē. Raustoties no kolēģa uz kolēģi, stāstot un atbildot, mokot ārā sīkas runiņas un bezgalīgi atbalsojošās frāzes. Jau tagad apdalot mazo cepumiņu ar savu pārstrādāšanos, negulēšanu un laika nabadzīgumu. Skrienot mājā gludināt, gatavot un piekārtot līdz salūztu uz dīvāna nepatīkamā, uncanny nomiedzī, kameer R mani pikti biksta un rausta un pārmet, ka neko neredzu, neko nedzirdu un esmu spītīga un neloģiska. Mostostoties vēl pirms gaismas ar cerību, ka uzelpošu un piesitīšos, cerību, kas pazūd kopā ar simbolisko rīta krēsliņu. Alkstot dabas zaļo un dzidro, smaržīgo valgmi, kas man tā arī nekad nav piederējusi. Izejot savā gotiskajā lietus dārzā tikai paņemt spaini grīdas mazgāšanai, dārzs jau sen pieder zirnekļiem, gliemjiem, agresīvām vāverēm, kas aukstasinīgi izrauj un sarauj manus puķuzirņus, manas matiolas, manu visu.. un kaitēkļu invāzijaam, kas kā melns lietuvēns tup kokā un kakā lipīgu sidraba nāves pelējumu, uz manām rozēm, un mana mauriņa, uz manu visu. Pat daba nedabiskā vidē samaitājas un izkrīt no balansa, kļūst perversa un sadistiska. Naktī valstos no viena sāpīga sāna uz otru, lūdzot, lai pulkstenis nerāda vēl 5:00, un sapņoju par ļoti specifiskām, sirreālām situācijām, kas vienmēr ir atklāti nepatīkamas, naidīgas un aizvainojošas.

Es domāju, ka kādu vakaru glāsmaini klausīšos kaut kādu Reju Lamonteinu, dzerot zemeņūdeni svētā viss-ir-padarīts klusumā, un veldzēšos saulgriežu magnētiskajā ēterī, domājot par mīlestību, iespējām un pasaulīti. Bet nesanāk taču nekad izdarīt neko skaistu, neko dvēselisku vai poētisku. No ledusskapja jāizšķiro ārā sapelējušas desas, jāiekampj sasmacis malks krāna ūdens un jāturpina gludināt savu nepatīkamo karmu. 

27. martā, kad izrādās esam rezervējuši apartamentus šim Liepājas braucienam, mums noteikti klāt ir stāvējis Sv. Rezervācijs - visu bukinga ņēmēju aizstāvis un svētais. Pirmkārt, mēs (nezinot un nenojaušot, ka tā būs) uz pašu trakāko laiku esam tikuši Liepājā, kur arī ir karsti, bet ne Tik Ļoti. Proti, te ir slavenais Liepājas vējš, kurš piedzimst un tūdaļ pat veldzē.
Otrkārt, mēs esam norezervējuši apartamentus mūra mājā ar gandrīz metru biezām sienām. tur iekšā nav kondiškas, bet actually ir ko elpot, amazing!
Nu, un sīki bonusi - tuvu parks, tuvu jūra, tuvu tirgus un Čakstes laukums ar strūklakām, par kurām šobrīd skraida pilnīgi slapji bērni.
Un Lūcijas hailaits pilnīgi noteikti ir duškabīne ar iebūvētu radio.

Tā, mērķis Nr.1- sameklēt jēdzīgu vizāžisti/frizieri, kas varētu man piešķirt mazliet reprezentablāku skatu.

Mērķis Nr. 2- atrast kādu filmētāju, video montētāju, kas varētu nofilmēt mūsu glīto mežu, dažus kadrus ar mani un varbūt basģitāru, varbūt tuvplānā mūsu ar A sadotās rokas. Tam visam pielikt tekstu un mūziku.

Īsta klipa filmēšana izmaksātu, sākot no 2000 EUR, tā man tika teikts, kas savukārt ir četru jaunu dziesmu aranžējumi.

Man draugu lentā parādījās vairāki pretmeti porālajai mitrenei. Kā sakāt jūs? Tropiskā kaltene, ekvatoriālais kaktuss vai ekvatoriālā sausene?

un šodien, redziet, ir tā diena, kad man sanāk uzdot jautājumu, kā rīkoties, kad nākas nedaudz pārvietot gurķa augu, bet tā, lai viņš var palikt pieķēries savai lupatiņai, kura viņam tik ļ patīk acīmredzot, bet negribas arī to gurķi tomēr tā atklāti kokā iebīdīt.

plūmju saldējuma kokteilis!!! <3

No tām ekonomikas un uzņēmējdarbības lekcijām viena tomēr izrādījās samērā normāla. Par uzņēmējdarbību un uzņēmēja spēju riskēt. Nebaidīties riskēt. Tā īstenībā ir ļoti, ļoti vērtīga īpašība. Lai kaut kas dzīvē sāktu notikt, ir jāriskē. Un jāiemācās izvērtēt riskus.

šonakt negulēju. vakarā duša. sastresojos un, protams, bezmiegs. ielīdu gultā, aizmigu, pēc maza mirkļa pamodos pilnīgi slapja. gāju dušā. tad vēl bija tumšs un putni (kovārņi, bet laikam ne tikai, izklausījās, ka visi, izņemot kaijas) kaut ko pa zemi un paģīšu ieejas jumtiem dzenāja savus todlerus. vienlaikus bija briesmīgi žēl to vecāku un neizstāstāms atvieglojums, jo man tie todleri vismaz pa tumsu nebija jāgana. no rīta atsvaidzinājos, dušai nebija spēka. tagad gan esmu visa tāda svaiga un smiržīga un izmazgāju pat matus. bet rādās, ka dušā šodien būs jāiet vismaz vēl vienu reizi, cerams tad varēs nemazgāt matus. es diezgan slikti panesu karstumu, bet man nav žēl, ka prieciņš tiek tiem, kam dienvidnieku miesa

Kāda laime - iekāpu autobusā un te ir kondicionieris. Es jau biju sagatavojusies iknedēļas ciešanām ar veco autobusu, kurš dzesēšanai izmanto lūkas griestos.

Es priecājos, ka krii un citiem cibiņiem, kam patīk karstums, beidzot ir laikspstākļi viņu gaumē, bet man kā polārajai mitrenei tomēr ir drusku grūti. Mājās aprasināšu augus un pati sevi arī.

Aizbraucu līdz vienam laukam, parakties. Lāpstas dziļumā mitrumu vēl jūt, vajag lietu, drīz. Pirms kāda laika rakstīju, ka mitruma pietiks pusvasarai, ka tik siltums turētos. Hehe.

Šobrīd siltums priekš lauka ir ļoti labs, vajag apliet, tā kārtīgi. Bet nu nepārcenties, ja?

Vēl pabiju mežā izcirtuma malā, negribējās vilkt kreklu kamēr mietus griezu, karsts tač. Nu neko, pat nesakoda dunduri, bija, bet īpaši neuzmācās.

Atsaldētas bērzu sulas ir manta. Kad vēl pudelē ledus pa vidu skalojas. Vēl dažas pudeles ir šitās cepeškrāsns pārdzīvošanai, pēc tam varēs grauzt saldētus rabarberus.

centrā karsts. apmaldījos trīs priedēs (divreiz), iegāju veikalā ķipa pēc lietas, zinādama, ka nebūs, tad vismaz 2 min vēsumā ar gaisu. Otrajā elpā visam 50% atlaide. iznācu ar ļoti smagu tarbu. pirms tam jau biju dabūjusi rokas tvaika gludināmo [uzskatīsim, ka skolai esmu gatava]. es tur biju drusku šopingā, drusku tā kā uzmest aci un atvēsināties. iznācu apkrāvusies: Annas no Zaļajiem jumtiem visu grāmatu paka jaukā kastītē par 8 (:2) eiro! labi, ka mazs izmērs un mīkstie vāki. mape Rimi receptēm, kas man jau sen konkrēti besī, bet šim jautājumam nebiju pievērsusies, nu tā, ka speciāli meklēt (25 centi) un liela pasmaga eksperimentu grāmata visam gadam. nu tur dažādi fizikas (optiskās ilūzijas, bet ne tikai), drusku ķīmija, dabaszinības. forša, lai gan angliski, diezgan smaga un briesmīgi ož pēc sastāvējuša papīra. un vispār tur bija liela izvēle un viss kas interesants, bet man nebija laika un spēka
un tad beidzot paņēmu tās grāmatas no Līnas. "Pļauka dvēselei" (par aizvainojumu) un "Pārtraukt līdzatkarību". jau nedēļu braucu pakaļ, nekur tālu nebiju tikusi
tā kā no rīta sataisīju zobus (atrādīties pēc gada) un tas bija briesmīgi, jo spraugā, kuras nav, vajadzēja iestūķēt kaut kādu štruntu, aizgrīļojos līdz humpalām. nopirku brīnišķīgu grāmatu
https://www.goodreads.com/book/show/42244228-the-yorkshire-vet pusotrs eiro, nu kā lai atturas?! sev izejamu kleitu visādām vajadzībām. protams, atkal melna, piespīlēta pie ciskām, augšā sikspārnis ar jūraszilu taureni (nē, ne kā boženas pūcītes uz krūtežas). un somiņu. somiņa brīnišķīga, zaļa ar vara ķēdīti un aizdari. telefons ielīda. vienu smuku atlasa izejamo klaču, pa lēto, bet netīru nenopirku (tagad domāju a moš. ideāli spilgti rozā krāsā, manuprāt mana kāzu somiņa no tā paša ražotāja vai vismaz tā paša tipa) un Otrajā elpā ideālu sarkanas lakādas somiņu ar spilgti zilu iekšu nenopirku jo... neielīda telefons. a man tieši pie izejamām sandalēm tādā pat krāsā (un tad viss izskatās izsmalcināti saskaņots, nevis kā ir - kaut kas uz ātro un labi, ja ne pūt un palaid)

Patiesībā normāli jūtos tikai ezerā, respektīvi aptuveni 20 min dienā kad izdodas līdz tādam tikt, varbūt tapēc izmisīgi skatos vasarnīcas ss

Simo: mamma, tu zināji, ka tu esi pasaule visiem tiem kukainīšiem, ka suz tevis dzīvo?
Es: paldies...

Nahuj jūs vispār ejiet sevi izkropļot, potēties un iegāzt pārējos, kam ir prāts vēl nedaudz. Par experimentiem parasti maksā. Daudziem tā maksa ir nāve jau vēl un vēl. Es neredzēju, ka kaut kur būtu mēris vai kāda cita kā AI alien invāzija, pateicoties Elonam Muskam, Morgelonu tehnoloģijām, kvantu procesora radīšanai 2reiz pāris gadus atpakaļ un jūsu ticība tewlevizoram - google. youtube, fuckbuk un citām ar ķīnas līmeņa cenzūru pret "konspirāciju teoristiem" aizsargātā bērniem ļoti (ne)brīvā internetā.
Galvenais ir nevis vai tu pats nosprāgsi no "vakcīnas" vai kļūsi neauglīgs, ieej tyeiksim odysee.com un pameklē terminu "self dissiminating vaccines". Pašā klasiskākajā brīvmūrnieku stilā, visa informācija par to ka tā ir inde un totalitārisms, vakcīnu aparteīds un jūs, kas neredzat, nedzirdat un negribat. Laikam arī elite vairs nevarēja tos pelmeņus izturēt (tu esi tas, ko ēd). Uztaisīja testu, re kur ir inde, bet mēs izliekamies, ka tas tevi pasargās pret neexistējhošu slimību un zajebis, pēctam izliksimies, ka viss kārtībā, ņihuja, zombiju apokalipse. Muļķu tests, otrā atlase. 60% no idiotiem Lv jau iemidzināti? Lēnā eitanāzija

kā angliski pateikt (muzikālā) apdare? piemēram, tautasdziesmu apdares korim?

Mājas ir tur, kur ir internets. Mūsdienās ticēt nevar nevienam, tāpēc paņēmu līdzi savu rūteri. Toties ahhh, te ir kondicionieris, laikam vienīgā vieta Rīgā, kur ir patīkami vēsi. Worth it.

Paldies Dievam liberāļi beidzot tikuši pie varas. Visu laiku biju tik nebrīvs, manī bija apspiestības sajūta (īpaši šaurās biksiņās), bet tAGAD VISS IR CITĀDI!

visu apzināto dzīvi esmu centies būt normāls cilvēks. Mani par to pamatā spārdīja ar zābakiem. Šobrīd vēl ar vien cenšos būt normāls cilvēks. Mani apber ar zeltu.

Nu es, piemēram, tikko strādājot savā baptistu skaņas apstrādes facilitātē nosalu. Izgāju laukā un elpa aizsitās no karstuma.