žurnāla nosaukums

Brookings ielika vienu linku uz video - fakti VS histērija (vai kaut kas tamlīdzīgs). Bija interesanti dzirdēt citu viedokli, bet faktu vietā vairāk pieņēmumu, dažiem neticu, vairākiem nepiekrītu. Nu nevar būt tā, ka visa pasaule sadodas rokās lai man un Tev, un mums būtu slikti.

Vakarā māsa rādija grafiku - skaitļi miljons vārdu vietā ... Apskatījos, pateicu - fake news, neticu. Sāku meklēt avotu - neatradu, iedziļinājos skaitļos - nenoticeju. Nu nav tā, ka Ņujorkā 4x vairāk cilvēku mirst.

Cilveki palikuši izklaidīgāki. Krēslas stunda divas automašīnas brauca bez gaismām. Un, manuprāt, cilveki (manā sfērā) tik ļoti gaidīja krīzi, ka tagad atviegloti nopūšas - es taču teicu, ka būs. Un ir. Un tagad var atkal uzrotīt piedurktnes un rakt.

Man nāk virsū depresija.

Miljonam arī ir pārkāpts, johaidī. 

viedie draugi, jūs esat latviski dzirdējuši "second victim" attiecībā uz mediķiem? es nevaru atrast un nesaprotu, kas pie vainas - mani līkie pirksti, vai tas, ka latviski šis termins vēl nav ticis lietots (nu takš nevar būt, vai ne. vai ne??).

rauga pankūku kalns brokastīs un pāris stundas scavenger hunt. visi skrēja uz visām pusēm bezgala priecīgi, mīļi un dumji, izjauca māju, izkašņāja dobi, kāpa uz jumta, gadrīz iemetās dīķī. tagad milzu vējš.

Dažreiz uznāk tāda sajūta, it kā es kaut ko gaidītu - kas tas viss beigsies, kad es saslimšu, kad tas un šitas. Tad nu es to apslāpēju ar ļoti daudz darīšanas. Lai nav tā sajūta, ka es gaidu kaut kādas jaunas ziņas vai vēl nez ko. Iebraucu grāvī. Plānoju jaunās maģijas online nodarbības un rakstīju, kas abas ir aizraujošas lietas un man patīk. Apjūdzos. Reāli aizgāja tādā ritenī galvā, ka vairs izlīst nevarēju. Ne pagulēt, ne kā atslābināties. Kamēr vēl mežā staigājos, pa pusei tikai, bet tomēr viss pa galvu griežas. Kā atpakaļ mājās - atkal sākas sviests. Ik pa brīdim "it kā" paņemu pauzi, bet patiesībā milzīgs nogurums. Esot visu laiku mājās arī var visu laiku smadzenes nodarbināt, nav nekā tāda, kas tās atslēgtu no darbiem. Iepriekš man palīdzēja ciemiņi, kaut kur aizbraukt, koncerti... bija tāds patīkams līdzsvars. Neatšķaidītā veidā es vai nu sēžu un gaidu nez ko, nobumbulējot visu dienu, vai iegrimstu tā, ka viss saiet uz īso.
Es domāju, ka varu atrast, kā to visu sakārtot, bet situācija ir neierasta, un vēl neesmu tikusi galā ar šo sev raksturīgo divējādību, kam nu ļauta pilna vaļa.

Es labi atceros, cik daudz vannā mazgājoties domāju, ka reiz man būs

ideālās attiecības, kurās penetrēs mani tā vietā, lai es ar to pūlētos

visos veidos - priekšā, pakaļā un no sāniem
sasies atsies un glāstīs
noziedīs ar saldējumu
izlaizīs un atkal
un atkal

tas viss būs sveču gaismā
skanot fonā vishistēriskākajai mūzikai fonā


tā pilnīgā saplūsme
kad sviedri sajaucas lielā pārplūstošā upē
un aromāts gaisā smaržo pēc dzīvības

DZĪVĪBAS!!!!!!!!!!!

Dažas vēstules vienkārši izspiež sausu.
Jo īpaši tādas, kad ir jāpasaka - anuka, bābas, pākstis ciet un izpildīt!!!
Bet jāpasaka tā, lai neapvainojas un nesaprot, no kuras puses vējš pūš, lai nesākas gāgānu karš.

Tā vien trūka sūdzību, ka manējie palaiž muti un musina tautu.

Stundu dzemdēju. Laikam jau sanāca, ja reiz 3 cilvēki reaģēja absolūti citādi katrs.
Ir cerība, ka sapratīs arī mani virtuves ģenerāļi.

No otras puses - ko var gribēt, es jau tāda pati... varbūt tāpēc divtik grūti.

Man šī krīze jau aknās sēž.

Ātri par mazajiem uzņēmumiem UK un C-19

UK valdība priekšā un pakaļā lielās ar £330bn atbalsta paketi uzņēmumiem.

Ir lietas, kas tiešām palīdz. Dažādu nodokļu atcelšana uz kādu laiku. Liegums (uz vismaz 3 mēnešiem) lendlordiem mest uz ielas komerciālos īrniekus.

Bet

( Turpinājums )

‘Zoom is malware’: why experts worry about the video conferencing platform

nu ko, jāatsāk rakstīt par ēdienu, jo tā ir viena no galvenajām izklaidēm šais laikos. tātad, vakar vēlu vakarā sagribējās kauko garšīgu, turklāt man bija bļodiņa ar random sakapātiem burkāniem, kurus rītvakar varēs redzēt Skuteļšovā un, kurus vajadzēja izlietot. tad nu es izcepu burkānkūku. it kā pēc šīs receptes, bet es ņēmu glāzi pilngraudu kviešu miltu un glāzi pilngraudu auzu miltu, tumšo muskovado cukuru, piemetu mīklai vienu gandrīz sapuvušu banānu un daudz valriekstus.

bet pats galvenais ir krēms. es laikam jau kaut kad minēju, ka esmu aizrāvusies ar fermentētu indijas riekstu krēmsieriem un bezpieniem (sablendē mērcētus indijas riekstus, iejauc probiotiku kapsulu un atstāj uz nakti siltumā). nuvo, vakar ieliku cepties kūku un domāju, kā risināt krēma jautājumu. atcerējos, ka man ledusskapī stāv vēl diezgan papilna bļodiņa ar fermentētu indijriekstu bezpienu, kuru liku uz maizītēm zem baklažāna siļķes. tad nu paņēmu to, un pieblendēju klāt medu, pāris karotes kokopiena biezās daļas, vaniļas cukuru un saujiņu indijas riekstu (tāpēc, lai būtu vairāk, citādi neliktu). rezultāts bija brīnišķīgs biezpienīgs bezpiena krēms, kas izcili gāja kopā ar burkānkūku. ja man vēl kādreiz uznāks iedvesma eksperimentēt ar diy vegāniskajiem "biezpiena" sieriņiem, tad šī noteikti būs pamatmasa, kuru izmantošu, jo garša ir nesalīdzināmi autentiskāka, nekā šajā variantā. varētu pamēģināt arī siera kūkā.

Par savu placebo līdzekli pasludinu Mōres čipsus. Ārstniecības kursu sākšu nekavējoties.

Very sound and obvious impact of anachronism on seemingly bonded derivative function correlation results.

Es šobrīd gribētu aizpildīt kādu atmiņu kladi un pie simpātijas ierakstīt "tu jau zini kas :)"

"selfgoverned" - es labpatikā notrīsuļoju pie šī vārda. bet ja tas ir uz svariem ar kaut ko tik pat.. tik pat..
kā man riebjas būt svaros.

https://www.youtube.com/watch?v=2hPn-23N8q4

Klausoties Satori lasījumus, atcerējos Cibu. Izrādās, ka šeit joprojām ir rosība, cilvēki raksta, domā, sarunājas. Man prieks. Un nedaudz nostalģija pēc jaunības, sapņiem un nezināmā. Sveiciens visiem!

Louise (Take 2) (1998)

Īstenībā visvairāk man pietrūkst iepirkšanās lielā supermārketā.. ne cilvēku, ne ballīšu, ne pasarg' Dievs darba. Bet staigāt cauri mirguļojoši krāšņām produktiņu ailēm, tā ir mazliet paradīze. Lai sevi nomierinātu drusciņ, es šodien Amazon nopirku strawberry and cream sojas svecīti, un mana mīļākā nodarbe ir meklēt produktus, kurus var nopirkt ar delivery date within next few days, nevis nākammēnes.

beigās laikam būs "aions", smuks grieķu vārds.

Ok, labi, man ienācās liela riekša laukos audzētu skābeņu. Kā taisīt labu skābeņu zupu?

Tieši iepriekšējā vakarā pirms man parādījās simptomi, vīrs ieminējās, ka esot izsludināta studija par 3.5k, kur cilvēki var pieteikties, lai viņus aplipina ar covid. Ar piebildi, ka mēs jau tāpat droši vien visi saķersim, tad jau drošāk tuvā uzraudzībā izslimot. Es padomāju, sapratu, ka citā dzīves situācijā varbūt arī pieteiktos, bet bija viena lieta, kas urdīja, nenoformulēta intuīcija. Neuzticība devai, ar kuru viņi ir ieplānojuši inficēt. Un neuzticība medicīniskajiem pieņēmumiem viņu pārvaldītās telpās. Skuju, nodomāju, varbūt man jau tāpat viņš jau ir. Un laikam jau man bija taisnība. Bet es esmu labi sagatavota un stipra. Man ir kvarca lampa istabu dezinfekcijai, liepziedu un ķērpju tēja un ēteriskās eļļas. Sinepju plāksteri gan nav, bet palīdzēja Deep Heat. Un atmiņas par lauztu ribu, kad ieteica elpot, lai arī sāp, jo plaušu atrofija no nelietošanas iestājas ātri.

Padomā - ja Tev ir klepus vai iesnas vai viegls drudzis un neliekas, ka varētu būt covid, tas varbūt arī nav covid, bet lūk, saķert parastai gripai vēl pa virsu kaut ko jaunu vai aplaist citu ar to "parasto gripu" gan nav laba ideja šajā laikposmā. Tāpēc labāk pieņemt, ka ir covid un sēdēt nafig mājās, skalot kaklu, karsēt kājas un dzert tējas.