žurnāla nosaukums

šodien bijām salīdzinoši jestrā hotai radu pasākumā par godu svaigi pievienotam jaunam nekustamajam īpašumam kādā no mātes Latvijas dzimtajiem novadiem.
pasākums kā jau pasākums, radi, viņu bērni, viss lielā mudžeklī. viens no radu bērniņiem patrāpījās tāds tramīgs. ļoti naski skrēja prom no apzinīgās Lūcijas, kurai tika uzdots pacienāt brālēnu ar mežezeru. viņa kādu brīdi nēsājās viņam pakaļ pa pagalmu ar glāzi, līdz es konstatēju situāciju un teicu, lai liek viņu mierā.
pēc tam jau tas abām mazajām negantniecēm kļuva par tādu sportiņu - puisītis, sajutis uz sevi vērstu uzmanību, uzreiz ņēma kājas pār pleciem un to tik viņām vajadzēja.
saprotami, ka pēc laika puika bija piekusis un staigāja apkārt klaigādams, ka grib mājās. man uz brīdi izdevās novērst žēlabu ar kinderolu, bet tikai uz minūtēm piecām.
Lūcija, to kādu brīdi pavērojusi, savā saimnieces atbildības un rūpju pilnajā balsī laipni teica:
“Ja tu gribi mājās, tad durvis ir tur!”


(es aiz sajūsmas slauku asaras un dagnijas balsī sēcu “mana meita, mana meita”)

visi, ko mīlu kaut bikīt, ir kaut kur tālu.

USA fell in rankings again to rank 48. That puts USA behind countries well known for their press freedoms like France, South Africa, UK, Ghana, Papua New Guinea, Namibia, Botswana, etc.,
I really have to ask: If press freedom is so bad in USA, then why do they openly attack the sitting president 24/7 with no repercussions?

https://rsf.org/en/ranking/2019#

The official justification is because people are saying mean words to the privileged class and shouldn't be allowed to do so.
https://rsf.org/en/united-states
New Zealand at #7 despite them throwing people in jail for sharing a fucking video 

..bijušais kolēğītis cenšas mani pievērst ņūğismam, sūtot savus kailfoto. :) mīlīgi.
pārsteigumiņš.

Ar visām suņu bēdām nesanāca sagremot Dagambas koncertu.
Teikt, ka patika, nozīmētu nepateikt neko.

Dievs ir detaļās - Čaikovska programmas koncertu "iesildīja" klasisks stīgu kvartets ar tikpat klasisku Čaikovska izpildījumu. Zēnu koris & tirpas pa muguru. Pupai patika arī tautumeitas, bet man tomēr šķiet, ka nevajadzēja uzticēt viņām Prince Igor motīvu.
Līva īsti tādā koncertā nav bijusi, kur ir iesildītāji - viņas kontā ir divi Summersoundi un (laikam) viens Positivus, kur dienas grupas iesilda vakara.
Mājupceļā stāstu, kas ir iesildītāji, kā tie uzkurina vēso latviešu publiku, lai tad, kad nāk īstie, tā jau sajūsmā lauž krēslus.
Līva sēž, var dzirdēt, kā smadzenes procesē informāciju, beigās domīgi novelk - nu es nezinu, bet šitie mani neuzkurināja...

Nē nu, ja pilnīgi atklāti, tad tomēr Ludvig van Rammstein ir un paliek mans mīļākais albums.
Tomēr - kauns un negods, tikai tagad uzzināju Rammstein saistību ar Ramstein gaisa bāzi un Flugtag 1988.


Kauniņš gan.

Netflix'ā ir ielikta "Tallulah" -- ļoti patika; no šī tipa Bildungsfilme un jaunības bīstamās vitalitātes stāstiem "American Honey" arī likās perfekta

piektdien ballīte saorganizējās un paņēma vilcienu uz Dobřichovici, kur pagājušoreiz beidzās iešana iet, un devās Berounas virzienā.

vilcienā bija tā:
vilciena automātiskais paziņojums paziņo nākamo staciju
VZ (paceļ galvu, izskatās visu sapratis): ā! nuja.
kaķ (O_O): eem? tur zaja tikko pateica skaņu salikumu, kas izklausās pēc šķaudiena, bet tu uzvedies it kā tas būtu ne tikai norm, bet arī meikotu sensu!

Dobřichovice, protams, jauka, bet nu. ejam. kaut kādā brīdī tiek saprasts, ka moš iet nevis pa veloceļu, bet pa pilsētas ielām tomēr. veloceļš nenormāli šaurs un potenciālais ahtungu skaits - augsts. tad mēs apmaldījāmies Řevnicē, lai pēc brīža uzzinātu, ka mēs nemaz vēl nebijām Řevnicē. bet nu tur gan bija jāiet pa šauro veloceļu. izgājām cauri visādām Třebaňām. vienā no viņām ejam tādi pa pilsētu, bet tur pēkšņi tāda māja, kakbe ja. mājai uz jumta stāv mazs suns un centīgi rej no augšas, viss tāds visvarens.

Karlštejnā dabūju pabrīnīties par to, cik traki var būt kalni.
VZ: tu taču negribi iet pili skatīties?
kaķ: nē tak. kāpēc gan?
VZ: nu ko ar tevi var zināt?
kaķ: es zinu, ka es cibā postēju, ka gribu randomise my life, bet visam ir robežas!

un tad kādu krietnu brīdi bija jāiet pa šosejas malu. vienā pusē pastāva grava, otrā - pašaura šoseja. ja brauc divas mašīnas, katra savā virzienā, veļikotāji un vēl mēs ejam, visiem bija jābremzējas un kaut kā viltīgi jāsamainās. bija diez gan strjomīgi. un ilgi. daudz ilgāk nekā gribētos. kad nonācām Srbsko, bija neliels atvieglojums. also, piezīmēšu, ka Srbsko nosaukuma vienīgais patskanis ir diez gan pointless. nepadara šo vārdu ne cik izrunājamāku. anyway. Srbsko bija tas pluss, ka vienā pusē bija sēta un otrā mašīnas. aizgājām līdz vienam āra restorānam un kādu brīdi mīņājāmies, nevarēdami saprast, vai iet tālāk uz Beroun, vai tomēr padoties. bet nu, saņēmām pēdējos spēkus noiet vēl apmēram 7 km.

to, kāpēc es nospurdzos pie uzraksta "Srbsko Camp", labāk nevienam neteikt. VZ novērēja comedy value. bet tur tālāk jāiet atkal pa veloceļu, ja. gar upi, protams. (vispār visa šī gājiena laikā mēs ļ daudz pārgājām pāri upei.) ceļazīme ar to, ka no kalna var krist akmeņi un apakšā čuvaks cepurē, kas lavās prom, bija lieliski. tad tur vēl pa ceļam bija ala, kurā dzīvo drakula. noteikti. un tur daudziem, izskatās, bija beidzies ceļojums, spriežot pēc pamestām pilnām mugursomām. un vāgenu, kas aizbrauca tajā virzienā, bet neatgriezās, jo tur tālāk nekur anyway nevar aizbraukt ar vāgenu.

ieraugot Beroun ļ nopriecājāmies, jo nupat jau abiem migājās baterija. bet tur arī jāiet pāri upei. un totāli nebija skaidrs, kā tieši. bet nu, kaut kā izdzīvojām līdz pilsētas galvenajam laukumam un piemetāmies tuvākajā vietā. bija vienalga kur, ka tik dod als, ēst un sēdēt.

barčikam bija tāds kā āra patio. tur bija vācieši, kas likās totāli out of place. tad bija krievu pāris. zaja taisīja selfijus, tad palūdza čuvakam sevi nobildēt un tur seksīgi pozēja, kamēr čuvaks taisīja selfijus. bija čuvaks ar pīpi, kurš konkrēti nebija estēts. bija citi krievi, kas dzēra tēju un saldo als. romantiskais pārītis, kas nezināja, kur aiziet, kā būt, staigāja turpu šurpu un nekā netika ar sevi galā, apstaigājot visādus bankomātus un vēl nezin ko.

un tad ieradās trīs pīles. viena pīle uzleca uz patio un divas palika uz bruģa. tad viņas visas ilgi diskutēja, vai iet uz barčiku, vai nē. viena pīle ļ gribēja, bet divas nē. tad no barčika gāja ārā hjūmaņi un pīles aizmuka. viņas, protams, ka atgriezās, lai izskrietu cauri barčika malai, bet nu dzert tomēr nenāca.

vilcienā uz Prāgām pie augstākminētās stacijas paziņojuma VZ vispār atzina, ka tas tiešām izklausās pēc šķaudiena.

25 km.

Nevaru izlemt - pirkt dzīvokli vai braukt apceļot pasauli.

šodien visu dienu zvanās jaukā kolēğīte. patīkamā balss notur nomodā. tas man ir neierasti tik daudz pļāpāt pa telefonu. varbūt iemanīšos.:))

Šis ir labākais pārskats, ko esmu lasījis
https://www.currentaffairs.org/2019/04/live-commentary-on-the-zizek-peterson-debate

godīgi sakot, cilvēks, kurš savā blogā izmanto Comic Sans, ibiomaķ, nav sevišķi gaumīgs personāžs.
ir arī citi slikti fonti, bet mēs pat pirms 15 gadiem internetā aprēcām Comic Sans kā fontu - personāžu, tas ir, antropomorfizētu būtni.

Šite jau pa laukiem pie Lieldienām braukt ir bīstami. Kā izbraucu ciematam, tā avārija aizmugurē. Braucu atpakaļ, viss noštopēts. Dabūjām braukt rinķī pa autobāni.

man patīk vīrieši ar skaistām uzacīm

saki, ko gribi, bet hemofīlija ir neīsta slimība. jebkuru impulsu ķermenī ir iespējams kontrolēt, piemēram, zarnu kustības. tāpat arī reizēm man izdodas ar gribasspēku izstumt no auss sēra korķi. pavisam nopietni. kāds ir mēģinājis? ir jādomā konkrētas domas, un tad šis iznāk ārā. protams, visām superspējām ir savas domas. tagad man atkal nesanāk, bet brīžiem jūtu, kā tās poras tur tīrās. vajag iemācīties salabot sev zobus, aizaudzējot plaisas un caurumus. tas taču ir kauls, kura forma ir ierakstīta manā DNS. piemēram, sadzeries kaļķi un meditē par zobiem. rokas gan vienās rētās, jo kaķis mums tāds nešpetns, pilnīgi nezinu, kā šo defektu novērst, varbūt jāsauļojas vairāk.

Kāpēc tieši Šrilanka ?

Princis Aleksejs Romanovs, manuprāt, ir ļoti romantisks personāžs - skaists, gudrs un ar aristokrātisku slimību. Neticu, ka bija tik traki ar to hemofīliju, jo asiņošanu taču var mierīgi apturēt ar žņaugu. Nez, cik paaudzes iepriekš tad bija dzimis iepriekšējais gēna slimnieks? Četras? Un cik no Romanoviem bija nēsātāji? Gan jau, ka ievazāja to kaiti no Eiropas, kur visi savā starpā precējās jau gadu tūkstošiem.
Principā sanāk, ka tam zēnam bija daudzi recesīvie gēni, ņemot vērā viņa raksturu.
Turklāt hemofīlija tiešām nav nekāds pasaules gals. Es vēl saprastu, ja runa būtu par to kaiti, kur trausli kauli un jāstaigā saģipsētam, bet hemofīlija... Pfff...

starp citu, jūs zinājāt, ka Romanovus, visticamāk, aizsūtīja uz aizsauli cara Nikolaja II māsa? es neesmu vienīgā, kam ir šāda teorija. tas varēja būt jebkurš no radiniekiem, jo troņa priekšā viņi visi bija konkurenti, kā jau jebkurā karaliskajā ģimenē. tomēr māsa - par to jau sen apkārt runā. Rasputins bija vienkārši raspizģejs, kuram padevās dot padomus. bet mazais Carevičs nebija nemaz tik slims, kā šo iztēlojās. viņš bija par sevi pārliecināts un diezgan inteliģents zēns, kuram patika militārās nodarbības un, atšķirībā no tēva, interesēja politika. protams, tantes kundzei šāds brāļadēls bija kā ļauns sapnis, jo izredzes diriģēt orķestri no aizkulisēm krietni sarūk tāda atjautīga un disciplinēta eksemplāra priekšā. Nikolajs bija ģimenes cilvēks un hipsteris, kurš vairāk uzvedās kā parasts cilvēks nekā cars. Viņa laikā ģimene atteicās no daudzām greznībām un formalitātēm, jo jaunais pāris vēlējās saticību un mieru mājās. Tikmēr valstī sākās nelielas nekārtības, jo nebija neviena, kas vadītu impēriju.

nu, labi, labi, tas noteikti bija Rasputīns. bet vispār ir tāda lieta kā Februāra revolūcija, kura sabrieda tikai tāpēc, ka cars Nikolajs II nebija spējīgs vadīt impēriju un veltīja savu laiku pārsvarā ģimenes dzīvei.
nu, ja es kļūdos, klājiet vaļā, ja jums vispār interesē tie Romanovi un boļševiku nākšana pie varas.

vispār Romanovi man patīk nedaudz vairāk nekā boļševiki, kuri izpostīja visu Eiropu ar savu lielummāniju jeb boļševismu. Romanoviem vismaz bija tituls un gods. Boļševikiem bija kolhozs un komunisms. Tajā laikā, kad tronis krita, Krievija bija ļoti eiropeiska, franču guvernantes bija ierasta parādība. Pamazām ieplūda kultūra un māksla, visāds modernisms. Nebija vajadzības postīt Eiropu, jo uz to varēja aizceļot. Vienīgā problēma bija darbaļaužu neapmierinātība. Protams, ka Nikolajs II bija pārāk aizrāvies ar daili un mūziku. Principā viņš vienkārši "necēla klausuli".

Uniātu (grieķu katoļu) Lieldienu dievkalpojums = 3 stundas un 40 minūtes. Bija ukraiņu valodā. Ir tādi daži brīži, jo īpaši tāpēc, ka tikai stāvi un turi rokās bērnu, smagu, kad liekas -- imanentā plāksne sāk atlobīties, lupt, dalīties, šī dziedāšana un klanīšanās, vīraks, zvani turpināsies mūžīgi un nekas cits nekad vairāk nebūs, this is the end, pasaule apstājusies, un ar prieku to pieņem.

Pēc dievkalpojuma ukraiņi pagalmā nāca klāt, lika lakatus uz pleciem, spieda rokās krāsotas olas, kuļiču, pashas gabalus. Vecais Pujats salīcis izgāja cauri pagalmam, visus svētīja. (Jūs zinājāt, ka vecais kardināls ir mīkstsirdīgākais no Rīgas biktstēviem? Viņš visiem atlaiž visu. Pieņem Sāpju dievmātes baznīcā, Vecrīgā, it kā katru dienu, laikus nezinu.)

Lielo Piektdienu es nevaru izturēt. Šogad nebiju baznīcā, nespēju aiziet, mazgāju logus. Dara pāri manam Kungam, mammīte Marija stāv pie krusta un raud. Klusajā sestdienā nedaudz labāk, tagad būs pavisam labi. Būs labi.
Patiesi augšāmcēlies.

Džordans visu laiku rausta savu lauības gredzenu, kamēr Slavojs visu laiku rausta savu kreklu.

Iedomājieties - Ādolfs Hitlers taču patiesībā bija superveiksmīgs stand-up komiķis! Es vienkārši nevaru noturēt vēderpresi vietā, cik skaisti tas izklausās. Esmu kā diriģents vācu klasiskās mūzikas pirmatskaņojumā. Viņš bija pat lielāks par Marku Aurēliju, jo iekaroja to lecker Poliju. Kāpēc viņam tik ļoti nepatika poļi? Droši vien, tāpēc, ka viņiem bija lielāki deguni un skaistākas ūsas. Vai Ādolfam bērnībā atļāva mazgāties kopā ar savām ebreju izcelsmes radiniecēm? Jūs zinājāt, ka esot tāds noteikums, ka ebreju vīrieši nedrīkstot mazgāties kopā ar ebreju sievietēm, kad viņām ir mēnešreizes? Tas esot jādara atsevišķā istabā. To, droši vien, izgudroja Ādolfa ebreju izcelsmes vecmāmiņa, jo nezināja, kā tulkot mazdēla augstprātīgo attieksmi, sajūtot siltu ebreju asiņu smaržu. Ja tā padomā, gudrs plāns - nožmiegt konkurējošās augstdzimušo ebreju ģimenes un paverdzināt visus blondos vāciešus (ģermāņus). Ak deews, kas par vīrieti!