žurnāla nosaukums

Paradīzē nebūs aknu. Bet etilspirts būs.

To es uzzināju izlasot rakstu oar paģirām rīgas laikā, briseles lidoatas delayed reisa telpā.

Interesantas brīvdienas, visos veidos ne tādas kā iedomājos. Bet izdzīvoju ar velo Londonas satiksmē, gan jau paveicās, jo anyways aizmirsu, uz kuru pusi jāskatās, vai mašīnas nebrauc virsū.
Biju diezgan sabijies, vai nesačakarēšu lietas ar partneri, funny how things that have been said long time ago stick with you. Ar to es domāju, ka esmu dzirdējusi daudzas versijas par savu veselo saprātu. Guess I have grown or it wasnt true in the first place.
Sapratu arī, ka draugs nepaliks LV, tas ir tikai laika jautājums. So jāizdomā, ko es iesākšu ar šīm zināšanām.

Lūk rezukltāti, kad tu sāc dot mežonīgiem, stulbiem pērtiķiem teh hooman raits - viņi pat nesaprot kas tas ir: Tas tā, lai lohi saprastu cik pateicīgi visi tie nigras ir par jūsu neldzīgo welkomunizmu.

TODO=581 POS=(11 24)
+------------------------------------------+
|##############............################|
|##############............################|
|##############............################|
|##############.........%..################|
|##############.........%..################|
|##############......%..%..################|
|##############..%%%%%..%..################|
|##############......%..%..################|
|##############.....%%%.%..################|
|##############.....%%%%%%.#######...######|
|##############.....%%%....#######...######|
|##############....%%%%%%..#######...######|
|......########....%%%%%%..########....####|
|......########...%%%%%%%%.########....####|
|......########....%%%%%%..########....####|
|......########.%%%%%%%%%..####........####|
|......########..%.%%%%%%..####........####|
|......########..%..%%.....####........#...|
|......########..%..%%.....####....##......|
|......########............######...#......|
|.   ..##########....#......#####...#...###|
|    ..##########....#......#...#...#######|
|##  ................#......#...##...######|
|##  ..       .......#......#...##...######|
|##  .      > .......#......#...###..######|
|##  .        .......#......##.......######|
|##       %   .......####............######|
|##    %%%%%%........####..........########|
|##  % %%%%%%%%%.....####.....#############|
|## %%%%%%%%%........######################|
|##  ..%%%%%%........######################|
|## %%%%%%%%%........######################|
|##   .%%%%%%....##########################|
|##     .%%%.....##########################|
|##     .%%%.....##########################|
|##.    .%%%.....##########################|
|##.    .%%%.....##########################|
|##......%%%.....##########################|
|##......%%%.....##########################|
|##......%%%.....##########################|
|##......%%%.....##########################|
|##......%%%.....##########################|
|##..............##########################|
+------------------------------------------+
BOOSTS=(#S(BOOST :TYPE F :POS (14 38)) #S(BOOST :TYPE F :POS (5 36))
        #S(BOOST :TYPE L :POS (17 29)) #S(BOOST :TYPE B :POS (16 24))
        #S(BOOST :TYPE F :POS (13 23)) #S(BOOST :TYPE X :POS (9 23)))

Suns!

nepastāstīju, ko es redzēju robotu izstādē. bija priekšpēdējā diena, un pie robotiem veidojās rindas, jo sevišķi pie tiem, pie kuriem bija jāiet pa vienam un kas uz kādu pus minūti simulēja kādu virtuālu kosmisko ekspedīciju. pirms tam bijām aprunājušies ar dažiem robotiem, kas slāvu akcentā izčerkstēja kādu piedauzīgu jociņu vai komplimentēja izskatu, vaicāja par šašliku jāņos un atbildēja uz bērnu jautājumiem "kā tevi sauc"un "cik tev gadu". iestājāmies rindā uz vienu tumšo telpu ar aizkariem, kurā bija jāiet pa vienam. rindā gaidījām kādu stundu, bet tā kā apkārt bija daudz visādas pīkstoņas un projekciju, bērni gaidīja visai pacietīgi, palaikam viens vai otrs izgāja no rindas, paskatījās apkārt citus eksponātus un beigās arī sagaidīja savu pus minūti nothing speciala. bet īpašu šo gaidīšanas laiku padarīja priekšā stāvošais pāris, pie kuriem palaikam pierotēja agrīna pusaudžu vecuma bērni - nezinu cik viņu beigās bija, bet visi arī gaidīja uz to pašu atrkaciju un bija atnākuši līdzi katrs savam vecākam uz Tinder date. iespējams vienu no pirmajiem - to es secinu pēc tā, cik alkatīgi vīrietis glāstīja plānajā vasaras kleitiņā tērptās sievietes pakaļu ikreiz, kad viņu bērni aizklīda vai aizgriezās, un beigās arī tad, kad viņi bija turpat. viņš - ap 40, kamuflāžas šortos pāri celim, wifebeaterī un uz pleca uztupinājis viņas ne pārāk smago sieviešu somiņu. viņa - puķainā vasaras kleitā, kā jau teicu, ar copīti, šķita nogurusi un izbesījusies. spalvainā vīrieša roka atkal un atkal spēcīgi berzās starp sievietes pakaļas vaigiem mana dēla acu augstumā. bet viņu tādas lietas sevišķi neinteresē, tāpēc sajūsmu vairāk izraisīja tālāk rindā stāvošajā robotu gīku publikā, kam visu to dīko stundu nebija īsti nekā cita, ko darīt, kā noraudzīties uz priekšāstāvošo mugurām un noklausīties visai skaļo sarunu:
- Indra? Indra? Tu gribētu arī lidot kosmosā?
- Nē, ne pārāk.
- Indra, tu negribētu lidot arī ar mani.
- ..
- Indra, nāc ar mani iekšā, lidosim abi kosmosā.
- labāk palaižam bērnus...
- viņiem vēl jāstāv otrā rindā, bet mēs ar tevi tikmēr... Indra!
- es paskatīšos, kur viņi ir...
- nevajag, nāc es tev kaut ko pačukstēšu
(skūpsta. dziļi, ar mēli)
- Indra, kur tu vēl gribētu, lai es jūs aizvedu?
- ...
- Mēs varam atkal visi kopā šitā (bāž roku dziļi, aktīvi berzē, liekot saprast, ka biļetes bijušas dārgas)
Pienāk bērns, saka, ka grib ēst.
- ja tu gribi ēst, vari iet prom tūlīt pat!!! kas tev ir? ko var dīkt?
bērns aiziet.
- kāpēc tu tā?
- bet ko tad mēs te esam atnākuši darīt - ēst vai lidot kosmosā? pastāsti labāk, kādi roboti tev patīk?
- ...
- tev patīk roboti? labāk roboti vai kosmonauti? kur tu vēl gribi, lai es jūs aizvedu.

Indra tikai stāv ar taisnu dejotājas muguru, ļauj vienai spalvainajai rokai turēt savu somu un otrai ātri ložņāt pa to visā garumā. jo laika nav daudz un jātver mirklis.

viena pateicība Beinarta klīnikai ir. no viņiem uzzināju, ka visus Rīgā nozaudētos dzīvniekus ieliek mājas lapā
http://www.ridzivnieki.lv/atrastie-dzivnieki/visi/

These evil fuck leftist propoganda merchants in the MSM have smelled blood in the water and they will not stop until all the big tech companies removes any competition to their monopoly on "the truth." And the government silences any opposition. Imagine writing an article pretending cultural marxism is a conspiricy theory when every company and public body is rubbing everyones nose into an LGBTQ flag all month. Look I don't give a shit what people do in their bedrooms but don't ask me and the kids to wave a flag and celebrate peoples perversions, I'd rather that be private and people not take "pride," in fucking another man up the ass, just like I wouldn't expect people to take pride in me jacking off over a dirty Brit slag getting shagged in a fake taxi video. ( laps teksc )

jūs arī sākat savu dienu ar to, ka jūsu landlady osta sienu un pēc tam iesaka neslēgt durvis?

Dziedniece, kamēr Kai ar draugu spēlējās apkārt, iesūknēja man apziņā caur krūti, vai sirdi, bet noteikti caur ķermeni, mušu. Tā mani meklēja un, kad es, pasaules enerģijas koordinātēs stāvēju, sajuzdama, ka nāk kāds, kas mani meklē, mēs viena otru nopeilējām, un muša lidoja kā nekustīgs ķermenis uz manu nekustīgo ķermeni, visai pasaulei griežoties un traucoties. Pirms mūsu abu nekustīgie ķermeņi bija ietriekušies viens otrā, es mušu paņēmu rokā. Tik vienkārši un precīzi. Es varētu būt stāvējusi un ķērusi mušu ar vaļā muti, bet man vajadzēja to noķert ar roku. Tieši tāpat viss, kas man ir vajadzīgs, un viss, ko meklēju, meklē mani mani un tam vajag mani. Tā īpašā uzmanības kņudoņa un asums ir tas, kas nostāda mūs uz vienas trajektorijas. Es varu būt muša vai cilvēks, atkarībā no situācijas, un tas viss der un ir labs.
Pēc šīs pieredzes es redzēju dēla emocijas kā krāsainas dzirksteles varavīksnes viļņos no viņa plūstam. Uz mani, uz draugu, uz puķi. Arī manas jūtas dzirksteļoja tikpat spoži. Arī drauga varavīksnes plūda turpat. Pulsā, ar šļakatu, uz domas vēja, aizrautības staros izgaismotas.
Bija jāiet, bet es gribēju vēl citas prasmes iemācīties. Iekšā bija silta krāsns un gaiši aļģu baseini. Dēls ar draugu, vērodami zemūdens radību, bija aizmirsuši palikt sausi, tāpēc palikšana palika iespējama, kamēr tiem izžūst drēbes.

on why we need Jesus in our lives

Izgāju vakar pusdeviņos uz stundiņu, pārnācu šorīt precīzi sešos. Bija sirsnīgi svētki.

Cik tās tiešām var būt dažādas. Aizvakar sanāca karsta ballīte, kuras beigās paziņoju, ka eju guļamistabā un drīkst man tur pievienoties jebkurš no ballītes. Tas izsauca mērenu šoku, bet, mani pazīstot, tikai mērenu. Kādu brīdi domāju, ka būs jāiet gulēt, tad tomēr ieradās viena meitene, kas ir ļoti jauniņa, bijusī kristiete, izskatās šaumīgi kautrīga, bet... nu, man jau vienmēr bija licies, ka viņā ir kaut kas pat ne mežonīgs, bet gluži plēsīgs. Viņai bija niecīga pieredze, bet pirmajās 30 sekundēs viņa bija mani sakodusi līdz zilumiem un padarījusi tik slapju, ka jutu uz ciskām. Pēc tam atzina, ka ļoti patīku viņai. Varēja jau vārdus aiztaupīt, tas bija redzams. Jutu, ka cilvēks darbojas tīri no sajūtām, ļaujot ķermenim runāt un paust savas vēlmes. Gluži fantastiski, un to ļoti labi papildināja viņas burvīgais, pat īsāk neapcirptais kažociņš, kā dabiskuma simbols.
Pēc tam saskāros ar pretējo. Vecāka sieviete, ko sen jau pazīstu, ar konvencionāli ideālu ķermeni, slaida, trenēta, plika no zoda uz leju, kā tagad ir modē, bez mazākās pūciņas, un ar tādām ietrenētām, reizē padevīgi maigām un iztapīgām, reizē pavedinošām, gandrīz vai profesionālām kustībām. Visa tik kopta un smaržīga, ka es diemžēl notēloju, ka esmu piedzērusies un pārgurusi un tūliņ izrubīšos.
Tas man ir klupšanas akmens, meklējot pārus. Viņi bieži vien ir tādi seksa profesionāļi, pieredzējuši tik daudz, tik kopti un gludi, un smaržīgi, un tik šausmīgi, šausmīgi garlaicīgi savā mākslotībā, ka man tūliņ uz vietas gribas bēgt. Noķert kādu maz pieredzējušu, bet dabiski kaislīgu skuķi, un labāk pašrocīgi samaitāt.
Katram savs, es zinu, ka daudziem tieši tā glancētā iztapība un vēlme pakalpot, vai arī ietrenētā vulgaritāte, kad tu zini, ka tas pats neķītrais jociņš jau ir teikts 1000 cilvēkiem pirms tevis, patīk.
Man neder nekādi. Es gribu, lai otrs ķermenis reaģē tieši uz mani, lai elpa aizraujas pa īstam, lai gurnu kustības ir saskaņotas ar manām, bet reizē savtīgas - jā, egoistiski savtīgas, bet lai es jūtu, cik mežonīgi šis cilvēks vēlas gūt baudu tieši kopā ar mani, nevis ka tā ir tāda jau sen atstrādāta spēle, kas spēlēta kopā ar miljonu citu. Varbūt traucē tas, ka es ļoti labi lasu cilvēkus, un izteikti ātri vienmēr atkožu manipulācijas un tēlošanu. Tā profesionālā attieksme man patiktu no seksa darbinieka, bet ne citādāk.
Droši vien ir cilvēki, kurus tieši tas uzbudina, vai kuri neredz šo spēli, bet man tas atgādina maniakālu vēlmi izpatikt, gandrīz nedomājot par savu baudu, un man vajag, lai cilvēks domā arī pats par sevi. Es neuzskatu, ka seksam ir jābūt galvenokārt došanai. Ir jādod, bet ir jādomā arī pašam par savu baudu, un maniakāla, izmisīga vēlme patikt un būt labai man nosit noskaņojumu.
Tāpat pāāk liels maigums. Ja āda ir tik gluda, pieskāriens trausls un viegls, skūpsti kā tauriņa spārnu pieskāriens, man tas uzdzen zosādu. Pašu pārsteidza, cik ļoti. Es tiešām gribu mežonību, iekāri, dabisku atļaušanos pieprasīt, kaislīgu nepacietību. Tajā var būt romantika, jūtas, mīlestība, jā, protams, bet tam ir jābūt kaut kam spēcīgam, turklāt jāaizrauj elpa uzreiz. Kādas nākamās reizes var arī būt lēnākas, ar spēlītēm un novilcināšanu, bet ne pirmā. Pirmajā es gribu uzreiz just, cik ļoti mani iekāro. Tik ļoti, ka nevar gaidīt.

Svinējām svētkus kopā ar Dionīsu, nevis latviski. No sākuma jā - ar vainagu pīšanu, latvisku ugunsrituālu, dziesmām... bet tas viss bija tikai ievads. Tālāk devāmies mežā beidzot īstā, pilnā mana stila rituālā. Ar tērpiem, milzīgu gatavošanos, visādām smaržām un eļļām, un rituālo dzērienu, protams, pa pliko un visādi citādi maģiski. Šoreiz es taisīju 100% tā, kā es arī tos rituālus gribētu. Ar peldi mēness gaismā, un beigās ar uzaicinājumu, ka drīkst nākt pie manis guļamistabā, kas tik vien grib. Nāca arī. Perfekts vakara un Dionīsa rituāla noslēgums.
Es nebiju spējusi sev iestāstīt, ka es tiešām varu pa savam darīt, un ka cilvēki neaizbēgs, saķēruši galvu. Izrādās, ka ir kam patīk, un ka tiešām kopā jūtamies labi. Es atkal jūtos mazliet tā, ka nespēju noticēt. Ne tikai tai pieņemšanai, bet tam, ka var būt tik labi. Tā kopā, just atbalstu, būt jautrībā, justies brīvi. Kaut kur bija tas viss pazudis, bet izskatās, ka vismaz uz brīdi esmu tikusi atpakaļ tādās sajūtās, kas atgādina komūnas laika kopību.
Maģija atnāk, kad esam gatavi. Tā ir, lai cik tas netracinātu. Tieši tad viņa strādā, kad iekšā ir sakrājies tas lādiņš, gatavs sprāgt. Cik skaisti būtu, ja strādātu agrāk, vēl pirms izmisums liek domāt stulbas domas. Tomēr varbūt tad es nemācētu saņemt. Nezinu.
Skaisti.

https://www.youtube.com/watch?v=sJjJ_Zo0CBY

Rīga tik kolosāli tukša no cilvēkiem. Varētu izbaudīt šos svētksu galvaspilsētā. Bet nē - divās nedēļās būs jātiek no Sofijas līdz Sarājevai.

To 20kg check-in bag taču var tur lidostā uz vietas iečekot, tās vismaz 2h pirms izlidošanas? Vai ne? Jo raiņa lapā nekur nav opcijas par to +20kg čekinbegu, ka kaut kur varētu iečekot.

brīžiem viesnīcā sanāca paskatīties BBC ziņas. ja godīgi, man liekas, viņi tur Lielmiestā un vispār uz salas ir tik nenormāli sajukuši prātā, ka gribas pārcelties atpakaļ, lai varētu vēlreiz demonstratīvi to huiņu pamest.

bet nu. darbs ir darbs. la darbs tomēr. dod naudu.
ceturtdien workshopā nenormāli izbesījos un noguru. Garijs mani uzmeta sadzert un aiziet uz Cinnamon, esot slīms mazais nabadziņš. tad nu aizgāju un noblandījos vismaz 10 km pa Camden / Islington, nu tur. attapos vecajā, labajā The Winchester. tur deva to lielisko sidru un kaut kādu ļ gardu paiku. vēl tur izblandījos pa barčikiem. viss norm.

piektdien, kā jau rakstīju, pamodos un sapratu, ka ņehuj neiešu ne uz kādu workshop, bet ofisu. tur urba un āmuroja. izvilku Mattie un Priekšnieku uz korejiešu ēstuvi pa dienu. Priekšnieks pēc tam pagrozījās un aizgāja uz workshopu. es viņam teicu, ka arī iešu, bet man vajag drop by the hotel. atbildēja ar: "get an afternoon snooze before the party! I wouldn't blame you." aizgāju ar kājām uz viesnīcu (ap stundas gājiens cauri visai City). pagrozījos un gāju uz Radisonu, uz workshopu. pa ceļam sapratu, ka visu ienīstu, negribu neko. pablandījos kā tāds pazudis jēriņš un nejauši atradu skvēriņu. piesēdu uz soliņa, klausījos mūziku, čatoju telepurķī, mierīgi. aizgāju uz to mega ballīti tajā beach bar. tas bija vēl lielāks facepalm nekā man likās, ka būs. neko, iedzēru pāris negaršīgus kokteiļus, apēdu kaut kādu halloumi un ananāsa iesmiņu. atradu DrN, uzpisos ar tērzēšanu, visādi iztērzējāmies, vēl tur kaut ko. kad DrN aizgāja tērzēt citur, ekskjūzoju sevi uz dāmistabu un aizlaidos uz tūbiņu, doties uz Canada Water, kur angār-pagalm-hipijnīcā mani jau gaidīja Marlīne.

vakar toties bija jāstrādā no lidostas. sāku rītu ar ananāsu sulu un sidru. sidrs palīdzēja savākties, kaut ko pastrādāju. tad jau bija tur jāņemas pa lidostu. un beidzot eventually ļāva tomēr lidot mā.
jūs pat iedomāties nevarat, cik pārlaimīga es esmu būt atpakaļ Prāgās. un SpB par laimi bija Gabinkas maiņa.

tagad laikam apdarīs darbus un aizies kaut kur aktīvi pabūt Prāgās, vot!

laikā no trešdienas rīta līdz, lai vai cikos es vakar aizgāju migt, es biju gulējusi kopā ap 11 stundām un pseidopasnaudusi stundu lidmašīnā. also, ceļojums uz 3 naktīm - līdzņemamā bagāža visa vienā mugursomā. jūtos sasniegusi personīgo packing nirvānu.

Nekad man nav bijusi tik spēcīga SECĪGUMA sajūta.

Spēlēju Postal 2: Paradise Lost. Biju palaidis garām faktu, ka 2015., pēc 10 gadiem, iznāca šis sīkvels. Nostaļģijas avēnija. Kvalitatīva izklaide.

pēdējās divas nedēlas es beidzot esmu tik tuvu ūdeniem, ka varu peldēt ik dienu. vislabāk ir ezeros, peldēt un neatskatīties. un naktis ir siltas, un rīti ir mīlīgi. es kādu laiku pabūsu te. cerams, pietiks visam spēka. arī tiem pārbraucieniem un naktīm svesās vietās.