žurnāla nosaukums

"Vēstule iekrita mēstulēs" priekš Zelta mikrofona derēs labi

gribētos dzīvot realitātē, kurā varētu visas oskaram nominētās filmas noskatīties vienuviet
nutip, legāli :)

vēl jau arī jācheko, kur vispār pašu ceremoniju varēs redzēt

The Forge (2024)

Mācies lasīt, mazo puisīt,
Kalna būdā aizmirstā.
Jaunās egles ar jau lasa
Lielā zvaigžņu grāmatā.

Vakarā tās stāv ap kalnu,
Kad tev acis veras ciet,
Lēni loka zaļās galvas
Un ar zvaigžņu koriem dzied

Lieli vēji iet pār kalnu,
Vedis tevi pasaulē.
Lasīsi tu debess zvaigznēs,
Liels ja būsi dvēselē.

2024. ES saražoja vairāk enerģijas no saules kā dedzinot ogles. Tas ļoti priecē.

Poll #21703
Open to: All, results viewable to: All

vai TU dzer nevārītu krāna ūdeni?

upd.
mani pārsteidz, cik daudz ir jā
nu, piemēram, Rēzeknē es arī dzeru krāna ūdeni, tas tur ir supergaršīgs
bet Rīgā.. kaut kā tomēr ne (aiz-Jugla)

šorīt braucu ar riteni uz mežu, bija saule un putni, gandrīz neviena papagaiļa, peļu klijāns tramdīja vārnu, satiku kādus 100 suņus, pastāvēju zem saviem vecajiem logiem un sajutos skaudri laimīga par visu, kas bijis.
šodien mana kārta braukt uz tirgu pēc humusa, tas ir neaprakstāms humuss, man ir plāns ņemt check-in tikai, lai pārvestu mājās humusu un pabarotu visus, ko mīlu, jo tas nav humuss, bet daudz laimes vienā kumosā.

Lasot rakstu par internetā izteiktiem draudiem, es aizdomājos par to, vai brīvība vienmēr ir saistīta ar risku, un vai drošības cena vienmēr ir atteikšanās no brīvībām? Šāds jautājums, piemēram, kādu laiku atpakaļ parādījās kādā rakstā par video novērošanu. Londona bija minēta kā spilgts piemērs totālai novērošanai drošības vārdā. Tur gan blakus tēma bija sabiedrības informētība par to, kam un pie kādiem nosacījumiem šis video novērošanas materiāls ir pieejams.

Šodien izlasītajā rakstā bija minēta kāda upura neizpratne par to, kāpēc policijai nav instrumentu noskaidrot īsziņas sūtītāja indentitāti, kurš ziņas ir sūtījis, izmantojot priekšapmaksas karti. Es saprotu cilvēka sāpi konkrētā situācijā, bet iztēlojos arī to distopisko situāciju, kur tu Zelta Zivtiņu vari iegādāties tikai uzrādot pasi. Ja mēs ejam hipotētiskos scenārijos, un iztēlojamies pilnīgi valsts kontroli pār visu notiekošo valstī uzstādītā komunikācijas infrastruktūrā, kur patiesa anonimitāte būtu iespējama tikai runājot ar cilvēku klātienē. Iedomājies, ja tev varētu inkriminēt noziedzīgu nodomu pilnīgi par visu, kas ir ierakstīts likumā, ieskaitot vēlmi iegādāties alkoholu ārpus legālā laika. Vai arī mans mīļākais piemērs par ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas trijos naktī. Vai tas ir noziegums? Varu derēt, ka par to varētu saņemt sodu, ja katrā krustojumā būtu kamera, un automatizēta sodu fiksēšana un piemērošana. Vajadzētu tikai likumu, kas to atļauj šo automatizāciju un pieeju video materiāliem. Kā būtu ar iešanu uzpīpēt pandēmijas laikā pēc vienpadsmitiem?

Bet atgriežoties mūsu realitātē, kur online vardarbības upurus mēdz saukāt par sniegpārsliņām. Tā ir diezgan vājprātīga situācija, ka tu esi saņēmis anonīmus draudus, un tu nevari izslēgt situāciju, ka tu ar šo draudu izteicēju sastapsies darbā. Tev nav iespējams zināt, vai cilvēks šos draudus ir gatavs realizēt, kā arī uzzināt, kurš šis cilvēks ir. Tavas opcijas ir vai nu nedomāt par to, vai turēt aizdomās visus. Domāju, ka kaitējums gan draudu saņēmējam, gan iespējams sabiedrībai kopumā nav hipotētisks. Bet kaut kādā ziņā kaitējums rodas no šo draudu saņemšanas fakta. Iedomājies, ja tu satiecies dienā ar divdesmit svešiem cilvēkiem, un kādas domas šiem cilvēkiem ienāk prātā par tevi. Iespējams tikai katra simtā svešinieka domas tevī radītu satraukumu, bet tev kaitējums netiek nodarīts, kamēr cilvēks šīs domas patur pie sevis, un nekad nav apsvēris rīkoties atbilstoši šīm domām. Bet ja tevi satrauc šo domu fakts, un tas tev liktu turēt aizdomās katru, tā būtu diezgan iespaidīga sevis spīdzināšana. Un nenoliedzami arī īsts kaitējums.

Visbeidzot tas, ka kādam šķiet ok izteikt kādus draudus. Tipiskākais, laikam, ir draudi kādu izvarot, parasti sievieti. Pat ja šāds uzskats ir margināls, tādu ir redzēts pārāk daudz, lai neuzskatītu, ka tā nav problēma. Pat viena, piemēram, izvarošana ir tieši viena izvarošana par daudz, lai ar to nesamierinātos, pat ja pretī ir miljons cilvēku, kuriem pat doma par to šķiet slima. Nav, piemēram, vakcīnas, kas šādas domas izskaustu kā slimību, vai skolā jākārto eksāmens, kas pārliecinātos, ka kopā ar reizrēķinu, tu fundamentāli esi apguvis, kas ir labi, un kas ir slikti. Katram ir dota brīvā griba būt labam cilvēkam vadoties pēc diezgan brīvas interpretācijas. Un tur atkal ir vieta idejām par distopiju, kur tev borē pareizās lietas pēc pareizās grāmatas tik ilgi, kamēr rodas pārliecība, ka tu tās esi apguvis.

Skaidrs, ka realitātē eksistē kaut kāds vidusceļš starp absolūto brīvību un absolūto drošību. Bet ir diezgan satraucoši, cik ļoti daudz cilvēku ir gatavi šķirties no savām brīvībām apmaiņā pret drošību, vai arī ir nezināšanā par to, ka tieši šāds dīls ir noticis, un uzskata, ka viņi tādā veidā neko nezaudē no savām brīvībām. Kaut kādā ziņā jau, protams, nezaudē, līdz tam brīdim, kad viņiem pašiem rodas vēlme šādas brīvības izmantot, un secina, ka tādu tur vairs nav, un viņi paši to ir pieprasījuši. Es noteikti domāju, ka tā ir problēma, ka tik daudziem šķiet normāli izteikt vai normalizēt draudus, bet es noteikti gribētu arī zināt, kā šādas lietas tiktu risinātas, nevis akli paļautos, kā "kāds tur" to vienkārši atrisinās, un ka vienā brīdī jebkurš mobilās ierīces lietotājs būtu absolūti viegli identificējams just in case.

Bet brīžiem dzīvokļu sludinājumos bildes ir kā no kaut kāda krievu klasiķa romāna vai kā Jaunā Rīgas teātra skatuves noformējums. :D
https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga/centre/aipkg.html#photo-3

skuķi bija pavisam maziņas un es laikam nejauši (caur draugiem.lv? reklāmu drukātajos medijos?) uzzināju, ka būs lekcija par tomātu; ķirbju; baklažānu un papriku audzēšanu, kā Latvijā uz lauka salmu rituļos audzē melones un arbūzus. atbrauca mamma palikt ar dvīnēm un es pa mazām sagrabējušām durtiņām braucu uz Centrāltirgus t/c Ruta, kāpu uz 4. stāvu pa apdrupušām betona kāpnītēm līdz kaut kādā mazā jumtistabiņā izraisīju Interesi. jo dārznieku entuziastu klubā "Tomāts" nevienu nepazinu, mani neviens nepazina, atnācu pirms paša lekcijas sākuma, apsēdos pie beigām (man atnesa ķeblīti) un izvilku kladīti Kur Pierakstīt. lekcija maksāja kādus 2? eiro, publika bija ļoti krāšņa - dažādu vecumu un veidu kundzītes, šur tur pa kādam kungam trīsdaļīgā uzvalkā un visi ļoti ieinteresēti klausījās, dalījās un pat inteliģenti un cieņpilni strīdējās par to, kā pareizāk - kniebt vai nekniebt (tukšos ziedus, liekos zarus, lapas), sēt vai izstādīt uz lauka, laistīt vai nelaistīt, ar ko mēslot, kad un cik. bija arī tēja, kafija un cepumi (tam tie 2 eiro), visādas eksotiskas sēklas - ziloņķiploks, nedzirdētas asās paprikas, baklažāni. viņiem sestdien gada sākuma lielais pasākums Zinātņu akadēmijā, ir vērts aizbraukt ja vajag visādas eksotikas iesēt/iestādīt, gribas papļāpāt par dārzu un tā lekcijas maksa 8 eiro (neiesvaidītajiem) arī man liekas o.k. tas, ko viņi dara ir prātam neaptverami, tā Sarma stāstīja kā viņa uz viena maza pleķīša izaudzē milzīgu ķirbju ražu un vēl ar otiņu katru apputeksnē, jo katram ziedam virsū maisiņš lai šķirnes nesajaucas. bija tantiņas, kas ar pilsētas dārziņu pamanījās i iespaidīgu kolekciju izveidot, i vēl saaudzēt tā, ka ir ko pārdot. droši vien, ka viss tikai skaidrā naudā, tādēļ ar dārzu slimajiem ļoti stingri jātur sevi rokās.

https://dek-tomats.blogspot.com/

Reizēm gribas veikt pseido-sanskritizāciju un gandrīz visur 'n' vietā lietot patīkami mīksto 'ņ'.

"Ņaski ir uzmiņams izņākums jauņo vilcieņu termiņāļu celtņiecībā - apziņāti par ņereņtablām saplāņotajās tāmēs ņoslēptās ņaudas ņevieņam pilsoņim, ņedz īstermiņa iemītņiekam vairs ņav ņekāds ņoslēpums."

Jūtams, ka citkārt taisnā un cietā liivu, kuršu, zemgaļu, sēļu, latgoļu un citu cilšu pēcņācēju valoda šādi kļūst ņedaudz laipņāka.

Dzīvokļi, kuri tiek izlikti pārdosanai tad, kad tur vēl ir visa iedzīve, reizēm mēdz stāstīt stāstus.
Man liekas, ka man patiktu šī dzīvokļa saimniece - https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga/kengarags/bbipdk.html . Tajā viesistabā var sajust auru, kad jauka kundze pie kafijas čalo ar draudzenēm un plēš jokus. Vismaz manā iztēlē.

Šodien biju apskatīt vienu dzīvokli Juglā. Galīgi nebija man. Virtuve bija tik maza, ka man likās, ka es ieeju skapī. Es arī tagad dzīvoju mazā Hrušcovkas dzīvoklī, bet šajā pat vanna bija kaut kāda drusku īsāka par standartu. Un virtuve 5.3 kvm (sludinājumā tas bija taktiski noklusēts). Turklāt pagalmā bija uzbliezta kaut kāda biroja ēka ar dzelzs žogu apkārt - tik tuvu, ka reāli bija nemājīga sajūta. Un sajūta dzīvoklī bija tāda, ka es sapratu - šis nav man.

https://academic.oup.com/oocc/article/4/1/kgae021/7825368

Turpinot par tech-bros - Īlons ir uzspridzinājis Instagramu. Tie algoritmi, protams, strādā ļoti dīvaini, bet nenoliedzami vienas dienas laikā ir saražots ļoti daudz satura par jauno lietu kārtību pasaulē. Šo saturu gan rāda Cukenberga medijs, kas ir potenciāls atsevišķa satraukuma avots, bet vēstījumu tas nodod. Ja par Trampa uzvaru nāca sarūgtinājuma vaibi, tad no inaugurācijas pasākuma jau vēdī viegla panika.

kādas ēst- un dzert- vietas jūs ieteiktu apmeklēt iebraucējam Rīgā ?

daudz nekur nestaigāju pēdējā laikā, vvz, kas tagad labs

foršs frizieris Rīgā. kur un par cik?

Ņemt vai neņemt dubulto uzvārdu - tāds ir jautājums.

Nebūtu esošais vārds+uzvārds ar zināmu atpazīstamību zināmās aprindās, varētu arī pavisam mainīt, jo nav man lielas pieķeršanās.
Bet labāk tomēr saglabāt, jo negribu noņemties ar "personiskā brenda":) atkal-būvēšanu.

To pielikteni latviešu pasē protams pilnībā pārveidos. Nesaprotu vēl, kas, piemēram, būs manā Austrālijas autovadītāja apliecībā - vietējā vai latviskā rakstība.
Ja latviskā, bet bez garumzīmēm, tad būtībā sanāks:
- pieņemšu otro anglisko uzvārdu
- Latvijas valsts to "latviskos"
- Austrālija to atkal "angliskos"

Diezgan jau murgaini - nekur uzvārds nebūs vienāds. Un arī nevienāds ar uzvārda aizdevēju...

Vegāni ir kā papagaiļi, ...

kā sauc to, ka pašam grūti priecāties par jebkādiem saviem sasniegumiem? man tie liekas, nu, es nezinu, pašsaprotami, ka es tā izdarīju (i am just doing my job).
piemērs, uzzināju, ka dabūjām to akreditāciju, ko ilgi čakarējām cauri, pasaku to V, viņš: omg, apsveicu, tas ir tik forši, aaaa! (lēkā un sit plaukstas)
un man ir 0 emociju akreditācijas sakarā un vēl drusku uz nerva uzkrīt V lielais prieks, jo manī nav ne grama