žurnāla nosaukums

neatceros, ka jelkad būtu bijusi tik nogurusi un noskrējusies kā tagad, pēdējās pāris ned. Tik daudz kafijas, ka jau skalojas aiz acīm līmenis

man ir reāla problēma, help

tātad. mums ir nemūsu kaķis. oriģināli viņam mājas laikam ir kādas 3 mājsaimniecības tālāk, bet gandrīz visu to laiku, kopš še dzīvojam, kādi gadi četri, pieci, viņš te apkārt ir dzīvojies. kamēr soli pa solītim, arvien tuvāk un tuvāk, no vnk pabarošanas ir līdz pa naktīm ziemās tusē iekšā. cik es secinu, kaķis ir sterilizēta kaķene. uz to savu māju laikam neiet nekad vairs.
lūk. bet rajonā tusē vēl kādi 2-3 melni mežoņi runči, kas pie mums neuzturas, bet regulāri izsiro teritorijai cauri. un viņi (vai kāds viens konkrēts, es nespēju tos melnos, izspūrušos atšķirt) uzbrūk nemūsu kaķim. un vairākas reizes ir saplēsta līdz asinīm. ko darīt, lai to novērstu? viņa ir āra kaķis, pa vasarām vispār ienāk tikai uzēst. nav opciju viņu nelaist ārā un mēs arī to nemaz negribētu/nespētu realizēt.

vnk patrenkāšana nelīdz. piemēram, šorīt. tīru zobus, ieraugu pa logu, ka nemūsu kaķis nomūk zem laipiņas, jo viņam brūk virsū melnais. es ar visu zobubirsti rokā, basām kājām nesos laukā un aiztriecu melno. protams, tajā brīdī turpat otrpus ceriņkrūmam iet jaunais kaimiņš, no savas ik dienas upes apskates. brīnumainā kārtā es šorīt zobus tīrīju apakšveļā, nevis plika, kā parasti pēc dušas.

____
no vienas puses nemūsu kaķis ir koķetēšanas forma, no otras puses mēs aizbraucam uz nedēļu, pusotru ceļojumā, nemeklējot, kas pieskatīs vai pabaros kaķi. jo nu viņš nav mūsu kaķis. bet, protams, rūpi turam un uztraucamies savās nemūsu kaķa robežās

Parādās apkopojumi par to, kas tad īsti notika kōvida laikā.

https://video.twimg.com/ext_tw_video/1830415435897962496/pu/vid/avc1/1268x720/02vmeolnEjpxlgAX.mp4

Sekojiet naudai un atradīsiet vainīgos.

Neizbrīnīšos, ja eitanāzijas optimālais vecums kādā brīdī izrādīsies 40. Kas man šķiet tik savādi, jo gan pieaugšana, gan novecošana liekas skaisti procesi. Iespējams, tas kaut kādā mērā saistīts arī ar attiecību stabilitāti. Tad nav nevienu jāpārliecina, ka esi pievilcīgs. Bet varbūt tā tikai tāda fāze un ap 40 izdomās, ka 50 ir tas šausmīgais vecums.

We all want to look and feel like our best self, but how Gen Z is viewing aging not only is alarming but provides an unrealistic perspective on getting older. In one post on Reddit, a user says, “In just the past few days, I have seen multiple Gen Zs on various platforms express a desire to [die by suicide] in their 30s or when they reach 40 because they cannot handle the fact that they will age, ‘become unattractive,’ ‘become hags,’ etc. Some even expressed not bothering with healthy eating habits, saving money, or planning on having careers because they feel so strongly about this.” 

( Šķiet, ka reizēm anketas aizpilda sci-fi rakstnieki )

Kā teiktu daži cibiņi: "Kas gan ir laiks?" Uz šo filozofisko jautājumu es mēģināju atbildēt kaut kādā kursa darbā, kur man materiālus palīdzēja sameklēt kāds cits cibiņš, kas toreiz pats vēl tikai cīnījās ar savu dokrurantūru - viņa tēma gan nebija laiks. Ir dzirdēta versija, ka pulksteni izgudroja kapitālisti, lai efektīvāk nodarbinātu strādniekus, lai gan domāju, ka tā nav patiesība, un to visdrīzāk izdarīja kāds renesanses cilvēks, kas vēroja debesu ķermeņus. Mūsu suns noteikti nepazīst pulksteni, bet viņai noteikti ir kaut kāda nojēga par to, kad ir tas laiks, kad viņai pienākas viņas pastaiga. Kopumā pulkstenis ir diezgan noderīgs instruments, ja to lieto pareizi. Bet!

Es no sirds ienīstu to cilvēku, kas izdomāja divreiz gadā sapist visai pasaulei dzīvi. God bless tās valstis, kas šo sūdu ir izravējušas. Tad kad es pats padirsu lielu daļu savas dzīves, es to tik sāpīgi neizjutu, bet pēdējos gados tas šķiet vienkārši brutāli. Īpaši šī stundas nozagšana pavasarī. Tas ir apmēram tā, ka kāds man nezinot būtu piejaucis dzērienā alkoholu, un es būtu negaidīti pamodies ar paģirām. Pirmkārt, man tiek sadirsta viena svētdiena - es esmu pamodies par vēlu, visas regulārās lietas notiek par stundu ātrāk, nekā es tām esmu gatavs, un tad izrādās, ka jau ir diezgan vēls, un pēc pulksteņa būtu jāiet gulēt. Un tad šai svētdienai seko pielāgošanās nedēļa. Vai nu mazliet ir sapista visa šī nedēļa, vai arī grandiozi sapista vēl viena diena, vai arī abas šīs lietas vienlaicīgi. Ja man būtu jādara kaut kādas fiziskas lietas, kas neprasa pārāk lielu koncentrēšanos, es kaut kā izdzīvotu. Diemžēl man nepieciešams un patīk lietot savas smadzenes, un man besī, kad tās neperformē tā, kā es gribētu. Es īpaši nelietoju alkoholu ne tāpēc, ka mani satrauc tas, kādu iespaidu tas atstāj uz manām fiziskajām spējām, bet gan tāpēc, ka man besī ierobežotas kognitīvās spējas. Es arī vairs pārāk nepārdzīvoju par tām reizēm, kad treniņā man kaut nesanāk pārāk labi, jo ķermenis fiziski konkrētajā dienā neperformē, jo tas nekādi neietekmē manus ikdienas mērķus, kuri neiekļauj piedalīšanos kaut kādās sporta sacensībās. But for fuck sake, ja mēs turpinām grozīt pulksteņus, es gribētu par to pilnībā apmaksātu brīvu nedēļu, kurā es varētu iet garās pastaigās ar suni, un plānotu savu vasaru. Citādi tas jūtas kā kaut kāds ļauns eksperiments, kurā zinātnieki vēro, kā kāmīties skrien savā ritenī, un nolemj tanī ritenī iemest kaut kādu figņu, un paskatīties, kā kāmītis ar to tiks galā. Es saprotu, ka pasaulē ir arī daudzas citas, nopietnākas problēmas, bet šī savā stulbumā skoro diezgan augstu.

1) 2 sek.
2) KC

La Palma (2024)

vismaz varu izsmieties, skatoties K. Brekti. smieklīgi par Lieldienu oliņām

krīt priekškars un lustra, čau māra un tā tālāk.

Krievija konkrēti daripojusi līdz mežonībai

https://jauns.lv/raksts/arzemes/612043-putins-talibi-ir-maskavas-sabiedrotie-cina-pret-terorismu

https://jauns.lv/raksts/arzemes/647742-krievija-apsver-iespeju-atlaut-talibu-kustibai-darboties-tas-teritorija

Var kaifot par vakara gaismu. Beidzot.

La vieille fille (1972)

mēs visi esam ziemcietes, visi izciešam kaut ko un arī ziemu

Zinu šīs stadijas. Tagad seko emocionālā, uz sekojošām dienām trim, kad elle pierimusi. Mani neinteresē, vai tas skaitās mīksti vai. Pieriesties pilnām acīm asaru, klusi raudot par katru emocionālu, jauku sīkumu kino vai mūzikā.

Šobrīd The Office, kur viens tēls man tik ļoti atgādina kādu reālajā dzīvē. Un nabaga Dweight, it kā auksts, nepievilcīgs, bet izskrien no biroja noslēpties kāpnēs un šņukstēt. Es tā jūtu viņam līdzi.

Šoreiz es rakstīšu relatīvi skaidrs, jo dzēris neesmu 2 dienas, bet viss vēl iekšā cepjās, kamēr lokomotīves katls atdzisīs, un tā kopumā ir nedēļa līdz patiesi skaidram, kaut sajūta, ka esi ok jau būs pēc nākamajām pāris dienām.

Nopircis tabaku, es uz brīdi veikalā apstājos, paskatījos uz šņabenes ieeju, uz sekundēm, un neļāvu sev neko apsvērt. Tikai pāris sekundes, un neatskatoties prom. Es atceros 2022 izvēli, kad tikko nopircis kokču, gāju garām ATM un nodomāju "labāk atstāj to uz ATM". Es biju vēl skaidrs. Neatstāju. Ja jau nopirkts, nopirkts. Sekoja 3 nedēļnieks, un sabojātas darba attiecības. Tas 1,5 eiro, ko toreiz nenoziedoju, man maksāja vairākus simtus tobrīd, un vēl ieskatoties gadus tālāk, nesalīdzināmi.

Es nekliedzu, ka tagad nu baigi viss labi. Benderi ir murgaina spirāle, vieni un tie paši paterni atkal un atkal, tikai katrreiz arvien bīstamāki priekš cerīgākas nākotnes.

Un kauna man nav par šo visu runāt, patētski vai nē.
Daudz labāk, nekā gulēt diendusas savā piecūkotajā klīnikā, skaitot minūtes, bet tā arī iemiegot tikai uz minūtēm. Gaidot nākamo nakti ar rēgiem istabā.

Tā bija ironija, ka jau izturējušam 2 dienas, man bija jāiet ārā pēc tabakas. Kā es ar to negribēju riskēt, jo viss vēl iekšā ķīmiski deg, un godīgi ieturēts 1 lielais kokčiņš, tikai tik, lai ķermenis un prāts beidz ārdīties, KĀ!!! mani atbrīvotu (uz brīdi).

Bet ar čatu izlēmām plānu. Ieej pēc tabakas, un bēdz, bija mans plāns. Čats piekrita, ka jā, tas laikam ir vienīgais derīgais plāns.

Pietam ATM veikalā es pirmajā mēģinājumā sajaucu PIN kodu. Tā man gandrīz nekad nenotiek, bet šoreiz, kā draudzīga zīme.
Pirms iziešanas, es bez balss iekliedzos sirdī "Palīdzi Dievs!", saprotot, cik vājš esmu savā gaidāmajā izvēlē.

Un tagad mazās uzvaras smēķis, ho!

Visticamāk lietotāji ``artūrs``, ``marianna``, ``liver``, ``dievs``, ``tragedy`` , iespējams arī ``esiiba`` ir tā paša srāmgnija accounti tāpat kā pe, ne, f1, f2, f3 utt. Indivīdam reāli pietrūkst uzmanības. Kas ir loģiski jo pie šāda snieguma uzmanība ātri beidzas :D

nedēļas hailaiti:
bojfrends visu nedēļu dzīvoja pie manis. saskrūvēja jauno dīvānu, nozāgāja ķiršus. bijām abi iegremdēties Niedrājā (2x) un drusku paskriet (1x, nebiju skrējusi kopš novembra). bindžojām Nelūgtos viesus (1. sezona vēl tā, bet pēc tam ar katru sēriju kļūva krindžīgāk un garlaicīgāk, Repše gan smieklīgs). agonēju divus projektus Vidzemes kultūras programmai. zirgam 23. dzimšanas diena. atcēlās VM treniņš. 6d kopā šeptējām pa dārzu - es pabeidzu ķemmēt mauriņu (palika vēl ceļa mala, bet tur greideri drausmīgi daudz šķembas sastūmuši, man ļoti negribas), bojfrends pārcilāja kompostu, saveda svaigo kompostzemi dobēs, nokačegārīja zaru kaudzi, ieurba bērzā. atklājām ārcepšanas sezonu ar sojas cīsakiem (sojšliks topiņā bija izķerts) un šampikiem. strazdtēviņš, kurš bija noskatījis mūsu būrīti, dabūja sieviņu. 7d drausmīgi ilgi nogulējām (stulbā laika grozīšana), bojfrends padarīja vēl dārza darbus, es aizbraucu uz stalli. bijām solo apvidū, zirgs drusku lēnīgāks nekā parasti pēdējā laikā, bet viņš tikko tikai sāka mest spalvu un droši vien nav viegli joņot +15 grādos ziemas pufaikā. daudz stārķu, dzērves, cīruļi, ķīvītes, stirnas, lapsiņa. visu nedēļu jutos viegli un priecīgi un laimīgi un mierīgi un oksitocīnīgi. nu, ja neskaita agonēšanu ar darba lietām.

uzēdu lašmaizīti, iepirkos duglasonlainbodē un palika labāk. tagad ir enerģija padarīt darba darbu.
esmu fiziskais rumpis. vajadzētu vairāk domāt par fizisko. būt vairāk rumpim.

No patiešām labajām ziņām, Arno vakar bija ar mani kopā uz teātri un viņam patika. Viss viņam patika. Ja komponists šo ierakstu lasa, tad nododu ziņu no Arno, ka viņš bija tas, kuram nogura rokas no plaudēšanas pašā finālā, jo bija dikti labi.

Man arī patika.
Es līdz dziļumiem saelpojos teātra gaisu, un ar katru elpu izelpu saprotu, kas ir tas, kas man pietrūkst. Man pietrūkst es, tā es, kāda es biju pirms

un šo es vispār gribēju noklusēt.