žurnāla nosaukums

To My Duties

While I’ve been doing my job
stone by stone, quill by quill,
winter has passed, leaving
empty places
and dead rooms.
I work on all the same.
I really should replace
all those things I’ve forgotten,
fill the darkness with bread,
inspire hope again.

The dust of the season,
its harsh rain, are all I deserve:
for myself I claim nothing more than all space
and the right to work there, bearing witness to spring.

I must have something for everybody
day by day and week by week, gifts of the blue variety
or cool blossoms from the woods.

First thing in the morning, I’m going strong
while others have sunk
into sloth or lovemaking.
I’m sweeping out my bell tower,
polishing my tools and my heart.

I have enough dew to go around.

/Pablo Neruda from: ODES TO OPPOSITES

hm

https://georiga.eu/iesaisties/aptauja-riga-dzivojosajiem-par-paradumiem-un-laika-pavadisanas-iespejam-vakaros-un-naktis/

laba aptauja

ja par garoziņām jaunajā darbā - outlook vide ir kaut kas neticami neērts, stīvs un tizls. es ļoti daudz laika pavadu vienkārši čakarējoties ar sīkumiem, ar kuriem googles vidē nebija nekādu problēmu.

"Laime ir tiekšanās, stāvoklis, ko ne vienmēr var aprakstīt vārdos. Tomēr daudzi piekritīs, ka iekšējais apmierinājums un dzīvesprieks bieži vien atspoguļojas cilvēka izskatā. Interesanti, ka modes un stila pasaulē ir tādi apģērba gabali, kas, šķiet, spēj runāt par cilvēka garīgo stāvokli. Par vienu no šādiem nelaimes simboliem var saukt “jaciņu”.

Nelaimīgas sievietes vienmēr valkā šo garderobes priekšmetu, uzskata ezoteriķi, un stilisti viņiem piebalso.

Laimīgas un pašpārliecinātas sievietes savā garderobē izvēlas dažādus apģērba elementus: puloverus, blūzes, kleitas."

tikko runāju pa telefonu ar Linarda Laicena mazmeitu. viņas numuru dabūju netīšām uzrakstot e-pastu bibliotēkas direktoram. kad sapratu, ka esmu nejauši iekopējusi viņa e-pasta adresi un nosūtījusi jautājumu viņam - sakautrējos un aizsūtīju ziņas dažiem citiem, kas šķita piemērotāki atbildētāji (no bibliogrāfijas nodaļas, kur viņa strādāja). bet man atbildēja tikai direktors.
viņa izrādās joprojām iet pie Otto un Alīnas uz kapiem. reti, bet iet. un izrādās Teodora Zaļkalna skulptūra Alīna Grīnberga tiešām ir tā pati mana Alīna. es biju manījusi, ka tāda eksistē, bet nebiju pievērsusi uzmanību, jo man likās, ka gan jau vienkārši vārdu sakritība un tā ir cita Alīna. labāku bildi nesanāk atrast, bet lūk.
sarunājām vēl sazvanīties un varbūt satikties. viņa padomāšot vai ir ko man teikt. un aizrādīja, ka nevajag lietot vārdu "čakarēties". viņai taisnība, protams.

p.s. vispār pirmais viņas jautājums man pēc tam, kad biju stādījusies priekšā - vai es esmu bijusi sakopt Grīnbergu kapus.

Man šodien uz galvas uzkakāja putniņš.

Rubrikā "drukas kļūdas, ko pat negribas labot": "novērtēt īkstu māslu"

"Dezinformācijas teorijā to sauc par akcentu pārlikšanu. Nevis būtiskais prevalē pār nebūtisko, bet gan ar akcentu pārlikšanu autori padara nebūtisko par būtisko."

let me get back to you asap - as slow as possible, I hate rush

Man ir pilnīgi tups jautājums.
Vai tad apse un papele ir viens un tas pats? Ja meklēju papeles latīnisko nosaukumu man google met ārā apsi parasto....

Belgradā līst un visu dienu sola lietu. Uzlikšu modinātāju uz vienpadsmitiem, iziešu ko paraudzīt ar lietussargu, bet nav skaidrs ko.
Neesmu lietus pastaigu cienītājs, bet Ženēvā šādā situācijā biju uz trim krutiem muzejiem, kurus jums ar iesaku.

P.S. Fliksbusā blakus sēdošais spānis/katalonis teica, ka itāļiem nav kalnu staigāšanas kultūras. Arī viņam ieteicu filmu par astoņiem kalniem.

Virunga (2014)

Rasa vakar prasīja vai es kādreiz dzīvē esot pagaršojis alkoholu.

vispār ironiski. Otto Grīnbergs tusēja ar Frici Galenieku, viņus, piemēram, abus apcietināja 1928. gadā pēc mega mītiņa cirkā. bet Mārtiņš Galenieks mani pirms daudzpadsmit gadiem veda eksursijā pa Pētera Māldera vietām Londonā (neko nezinot par to, ka Otto un Fricis - mūsu vecvectēvi, ir bijuši pazīstami + mūsu ģimenes nav nekā draudzīgas vai saistītas. mēs iepazināmies kaut kādā drausmīgā dzeršanā pie Uldīša).

p.s. sorry basta - grāmatu vēl neesmu izlasījusi.

Šodien piepildījās viena ļoti sena mana vēlme. Lai arī mašīna mūsu mājsaimniecībā ir jau otro mēnesi, šodien pirmo reizi izdevās iemanevrēt dzīvesbiedru, lai aizbrauktu uz lielveikalu šopingā. Par sagādi mājās atbildu es, tāpēc nevienam īsti nekad nav interesējis, kā ir vilkt no bodes maisus salīkušu muguriņu. Šodien šo to vajadzēja no būvmateriālu veikala, kas ir daļa no lielāka šopingcenta, tāpēc uzsēdos uz astes. Protams, nācās iekļauties nervozos laika rāmjos, bet piekrāvu pilnu bagāžnieku ar ūdeņiem, kartupeļiem, burkāniem, āboliem, grilla oglēm un vēl lielo točpapīra paku pa virsu. Būvmateriālu veikalā nopirkām 10 l impregnanta spaini, ko laukos apstrādāt terasi šovasar. Dzīvesbiedra steidzīgums un īgnums neļāva izpētīt visu piedāvājumu, bija ātri jāpieņem lēmumi, jāķer un jāgrābj, bet to visu varēja aizvest, to vairs nevajadzēs stiept, vai mēģināt sastūcīt pa velosomām.
Daudziem tā ir pilnīga ikdiena un rutīna, bet es šobrīd jūtos kā uzvarētāja.

tas nebūtu labi, tāpēc šis

https://www.apollo.lv/8001837/latvija-ar-likumu-garantes-skaidras-naudas-pieejamibu

likumprojekts meiko sensu.

https://scontent.frix5-1.fna.fbcdn.net/v/t39.30808-6/434644090_928152089108194_1217709765821103392_n.jpg?_nc_cat=1&ccb=1-7&_nc_sid=5f2048&_nc_ohc=ZattGeOeLnUAb6o8Ao1&_nc_ht=scontent.frix5-1.fna&oh=00_AfAw8YimBhV2rfsRXyBUpgzBHnuwxVEDhe_aIFG4QpJBbQ&oe=662439B3

Jau kādu laiku nedzeru kafiju un, kas par brīnumu, jūtos labāk. Guļu labāk, rokas netrīc, vispār tāda iekšējā tricekļa sajūta ir ļoti samazinājusies. Un šoreiz iztiku bez kaut kādām lomkainām galvassāpēm.

Kāpēc izvēlējos tagad kādu laiku nedzert kafiju (bezkofeīna es dzeru, tā no illy ir pat ļoti okay)? Liekas, ka tā kaut kā būs (un ir!) labāk manai trauksmei.

Es vispār ļoti godīgs palicis, katru dienu eju pastaigās, nedzeru, nepīpēju, kafiju arī tagad esmu samazinājis, čipšus arī cenšos negrābstīt. Varbūt to sauc par agru pusmūža krīzi (ap 35 tādas taču var sākties, ne?).