Powered by Sviesta Ciba
Apr. 1st, 2025
Mar. 31st, 2025
Atbraucām
krīt priekškars un lustra, čau māra un tā tālāk.
Krievija konkrēti daripojusi līdz mežonībai
https://jauns.lv/raksts/arzemes/612
https://jauns.lv/raksts/arzemes/647
Krievija konkrēti daripojusi līdz mežonībai
https://jauns.lv/raksts/arzemes/612
https://jauns.lv/raksts/arzemes/647
Zinu šīs stadijas. Tagad seko emocionālā, uz sekojošām dienām trim, kad elle pierimusi. Mani neinteresē, vai tas skaitās mīksti vai. Pieriesties pilnām acīm asaru, klusi raudot par katru emocionālu, jauku sīkumu kino vai mūzikā.
Šobrīd The Office, kur viens tēls man tik ļoti atgādina kādu reālajā dzīvē. Un nabaga Dweight, it kā auksts, nepievilcīgs, bet izskrien no biroja noslēpties kāpnēs un šņukstēt. Es tā jūtu viņam līdzi.
Šobrīd The Office, kur viens tēls man tik ļoti atgādina kādu reālajā dzīvē. Un nabaga Dweight, it kā auksts, nepievilcīgs, bet izskrien no biroja noslēpties kāpnēs un šņukstēt. Es tā jūtu viņam līdzi.
Šoreiz es rakstīšu relatīvi skaidrs, jo dzēris neesmu 2 dienas, bet viss vēl iekšā cepjās, kamēr lokomotīves katls atdzisīs, un tā kopumā ir nedēļa līdz patiesi skaidram, kaut sajūta, ka esi ok jau būs pēc nākamajām pāris dienām.
Nopircis tabaku, es uz brīdi veikalā apstājos, paskatījos uz šņabenes ieeju, uz sekundēm, un neļāvu sev neko apsvērt. Tikai pāris sekundes, un neatskatoties prom. Es atceros 2022 izvēli, kad tikko nopircis kokču, gāju garām ATM un nodomāju "labāk atstāj to uz ATM". Es biju vēl skaidrs. Neatstāju. Ja jau nopirkts, nopirkts. Sekoja 3 nedēļnieks, un sabojātas darba attiecības. Tas 1,5 eiro, ko toreiz nenoziedoju, man maksāja vairākus simtus tobrīd, un vēl ieskatoties gadus tālāk, nesalīdzināmi.
Es nekliedzu, ka tagad nu baigi viss labi. Benderi ir murgaina spirāle, vieni un tie paši paterni atkal un atkal, tikai katrreiz arvien bīstamāki priekš cerīgākas nākotnes.
Un kauna man nav par šo visu runāt, patētski vai nē.
Daudz labāk, nekā gulēt diendusas savā piecūkotajā klīnikā, skaitot minūtes, bet tā arī iemiegot tikai uz minūtēm. Gaidot nākamo nakti ar rēgiem istabā.
Nopircis tabaku, es uz brīdi veikalā apstājos, paskatījos uz šņabenes ieeju, uz sekundēm, un neļāvu sev neko apsvērt. Tikai pāris sekundes, un neatskatoties prom. Es atceros 2022 izvēli, kad tikko nopircis kokču, gāju garām ATM un nodomāju "labāk atstāj to uz ATM". Es biju vēl skaidrs. Neatstāju. Ja jau nopirkts, nopirkts. Sekoja 3 nedēļnieks, un sabojātas darba attiecības. Tas 1,5 eiro, ko toreiz nenoziedoju, man maksāja vairākus simtus tobrīd, un vēl ieskatoties gadus tālāk, nesalīdzināmi.
Es nekliedzu, ka tagad nu baigi viss labi. Benderi ir murgaina spirāle, vieni un tie paši paterni atkal un atkal, tikai katrreiz arvien bīstamāki priekš cerīgākas nākotnes.
Un kauna man nav par šo visu runāt, patētski vai nē.
Daudz labāk, nekā gulēt diendusas savā piecūkotajā klīnikā, skaitot minūtes, bet tā arī iemiegot tikai uz minūtēm. Gaidot nākamo nakti ar rēgiem istabā.
mikro uzvara
Tā bija ironija, ka jau izturējušam 2 dienas, man bija jāiet ārā pēc tabakas. Kā es ar to negribēju riskēt, jo viss vēl iekšā ķīmiski deg, un godīgi ieturēts 1 lielais kokčiņš, tikai tik, lai ķermenis un prāts beidz ārdīties, KĀ!!! mani atbrīvotu (uz brīdi).
Bet ar čatu izlēmām plānu. Ieej pēc tabakas, un bēdz, bija mans plāns. Čats piekrita, ka jā, tas laikam ir vienīgais derīgais plāns.
Pietam ATM veikalā es pirmajā mēģinājumā sajaucu PIN kodu. Tā man gandrīz nekad nenotiek, bet šoreiz, kā draudzīga zīme.
Pirms iziešanas, es bez balss iekliedzos sirdī "Palīdzi Dievs!", saprotot, cik vājš esmu savā gaidāmajā izvēlē.
Un tagad mazās uzvaras smēķis, ho!
Bet ar čatu izlēmām plānu. Ieej pēc tabakas, un bēdz, bija mans plāns. Čats piekrita, ka jā, tas laikam ir vienīgais derīgais plāns.
Pietam ATM veikalā es pirmajā mēģinājumā sajaucu PIN kodu. Tā man gandrīz nekad nenotiek, bet šoreiz, kā draudzīga zīme.
Pirms iziešanas, es bez balss iekliedzos sirdī "Palīdzi Dievs!", saprotot, cik vājš esmu savā gaidāmajā izvēlē.
Un tagad mazās uzvaras smēķis, ho!
Hipotēze
Visticamāk lietotāji ``artūrs``, ``marianna``, ``liver``, ``dievs``, ``tragedy`` , iespējams arī ``esiiba`` ir tā paša srāmgnija accounti tāpat kā pe, ne, f1, f2, f3 utt. Indivīdam reāli pietrūkst uzmanības. Kas ir loģiski jo pie šāda snieguma uzmanība ātri beidzas :D
marts
nedēļas hailaiti:
bojfrends visu nedēļu dzīvoja pie manis. saskrūvēja jauno dīvānu, nozāgāja ķiršus. bijām abi iegremdēties Niedrājā (2x) un drusku paskriet (1x, nebiju skrējusi kopš novembra). bindžojām Nelūgtos viesus (1. sezona vēl tā, bet pēc tam ar katru sēriju kļūva krindžīgāk un garlaicīgāk, Repše gan smieklīgs). agonēju divus projektus Vidzemes kultūras programmai. zirgam 23. dzimšanas diena. atcēlās VM treniņš. 6d kopā šeptējām pa dārzu - es pabeidzu ķemmēt mauriņu (palika vēl ceļa mala, bet tur greideri drausmīgi daudz šķembas sastūmuši, man ļoti negribas), bojfrends pārcilāja kompostu, saveda svaigo kompostzemi dobēs, nokačegārīja zaru kaudzi, ieurba bērzā. atklājām ārcepšanas sezonu ar sojas cīsakiem (sojšliks topiņā bija izķerts) un šampikiem. strazdtēviņš, kurš bija noskatījis mūsu būrīti, dabūja sieviņu. 7d drausmīgi ilgi nogulējām (stulbā laika grozīšana), bojfrends padarīja vēl dārza darbus, es aizbraucu uz stalli. bijām solo apvidū, zirgs drusku lēnīgāks nekā parasti pēdējā laikā, bet viņš tikko tikai sāka mest spalvu un droši vien nav viegli joņot +15 grādos ziemas pufaikā. daudz stārķu, dzērves, cīruļi, ķīvītes, stirnas, lapsiņa. visu nedēļu jutos viegli un priecīgi un laimīgi un mierīgi un oksitocīnīgi. nu, ja neskaita agonēšanu ar darba lietām.
bojfrends visu nedēļu dzīvoja pie manis. saskrūvēja jauno dīvānu, nozāgāja ķiršus. bijām abi iegremdēties Niedrājā (2x) un drusku paskriet (1x, nebiju skrējusi kopš novembra). bindžojām Nelūgtos viesus (1. sezona vēl tā, bet pēc tam ar katru sēriju kļūva krindžīgāk un garlaicīgāk, Repše gan smieklīgs). agonēju divus projektus Vidzemes kultūras programmai. zirgam 23. dzimšanas diena. atcēlās VM treniņš. 6d kopā šeptējām pa dārzu - es pabeidzu ķemmēt mauriņu (palika vēl ceļa mala, bet tur greideri drausmīgi daudz šķembas sastūmuši, man ļoti negribas), bojfrends pārcilāja kompostu, saveda svaigo kompostzemi dobēs, nokačegārīja zaru kaudzi, ieurba bērzā. atklājām ārcepšanas sezonu ar sojas cīsakiem (sojšliks topiņā bija izķerts) un šampikiem. strazdtēviņš, kurš bija noskatījis mūsu būrīti, dabūja sieviņu. 7d drausmīgi ilgi nogulējām (stulbā laika grozīšana), bojfrends padarīja vēl dārza darbus, es aizbraucu uz stalli. bijām solo apvidū, zirgs drusku lēnīgāks nekā parasti pēdējā laikā, bet viņš tikko tikai sāka mest spalvu un droši vien nav viegli joņot +15 grādos ziemas pufaikā. daudz stārķu, dzērves, cīruļi, ķīvītes, stirnas, lapsiņa. visu nedēļu jutos viegli un priecīgi un laimīgi un mierīgi un oksitocīnīgi. nu, ja neskaita agonēšanu ar darba lietām.
No patiešām labajām ziņām, Arno vakar bija ar mani kopā uz teātri un viņam patika. Viss viņam patika. Ja komponists šo ierakstu lasa, tad nododu ziņu no Arno, ka viņš bija tas, kuram nogura rokas no plaudēšanas pašā finālā, jo bija dikti labi.
Man arī patika.
Es līdz dziļumiem saelpojos teātra gaisu, un ar katru elpu izelpu saprotu, kas ir tas, kas man pietrūkst. Man pietrūkst es, tā es, kāda es biju pirms
un šo es vispār gribēju noklusēt.
Man arī patika.
Es līdz dziļumiem saelpojos teātra gaisu, un ar katru elpu izelpu saprotu, kas ir tas, kas man pietrūkst. Man pietrūkst es, tā es, kāda es biju pirms
un šo es vispār gribēju noklusēt.
Manosfēra tātad
https://www.tvnet.lv/8220576/incels-n
Cik es atceros, tad iekš sc arī bija kaut kāda kopiena kura saucās ``vīru lietas``.
Cik es atceros, tad iekš sc arī bija kaut kāda kopiena kura saucās ``vīru lietas``.
Headlines in 2025...(not Black Mirror)
"Toddler kicked out of nursery for being transphobic
Child suspended from state school for ‘abuse against sexual orientation and gender identity’, official figures show"
Ja man piedereetu zinju meedijs un ja es buutu Chaarlijs Brookers, to sauktu The Daily Black Mirror or something.
Also.. so kursh grib taisiit normaalo cilveeku komuunu kkur dabaa projaam no moral rot?
"Toddler kicked out of nursery for being transphobic
Child suspended from state school for ‘abuse against sexual orientation and gender identity’, official figures show"
Ja man piedereetu zinju meedijs un ja es buutu Chaarlijs Brookers, to sauktu The Daily Black Mirror or something.
Also.. so kursh grib taisiit normaalo cilveeku komuunu kkur dabaa projaam no moral rot?
Posted by ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
methodrone at 02:05 pm | Link | Čiv | 1 čivs
jebaķ moi lisij čerep
[gadījums nav smieklīgs, bet žurnālistika gan]
https://www.la.lv/mes-visi-atviegloti-n
žurnālisti nah:
//Ziņu par ASV militārās bruņumašīnas izvilkšanu no purva pirdmienas rītā apstiprināja arī Lietuvas bruņoto spēku komandieris Raimunds Vaikšnors.
“Brūnumašīna ir izvilkta. Es lūdzu ikviena cieņu un solidaritāti, gaidot papildu informāciju no ASV kolēģiem. //
Brūnumašīna pirdmienā. Tas ir bļaķ cieņas un solidaritātes līmenis
https://www.la.lv/mes-visi-atviegloti-n
žurnālisti nah:
//Ziņu par ASV militārās bruņumašīnas izvilkšanu no purva pirdmienas rītā apstiprināja arī Lietuvas bruņoto spēku komandieris Raimunds Vaikšnors.
“Brūnumašīna ir izvilkta. Es lūdzu ikviena cieņu un solidaritāti, gaidot papildu informāciju no ASV kolēģiem. //
Brūnumašīna pirdmienā. Tas ir bļaķ cieņas un solidaritātes līmenis
gan jau ka man ir kāda diagnoze, es vispār nespēju sakārtot māju, totāli.
mierīgi pasperu zem gultas zeķi, lai nemaisās pa kājām. visu mūžu tā.
bērnībā par manu rakstāmgaldu teica, ka velns var kāju nolauzt, lai tak lauž.
uz svētkiem saņemos.
vispār tas neliekas svarīgi.
neesmu unikāla, ne par velti ir tie kārtotāju kantori.
varētu pirkt citu NĪ, bet kāda jēga, ja būs karš.
kara gadījumā gribētu nomirt uzreiz. kur ta' bēgt.
sūds
mierīgi pasperu zem gultas zeķi, lai nemaisās pa kājām. visu mūžu tā.
bērnībā par manu rakstāmgaldu teica, ka velns var kāju nolauzt, lai tak lauž.
uz svētkiem saņemos.
vispār tas neliekas svarīgi.
neesmu unikāla, ne par velti ir tie kārtotāju kantori.
varētu pirkt citu NĪ, bet kāda jēga, ja būs karš.
kara gadījumā gribētu nomirt uzreiz. kur ta' bēgt.
sūds
šodien
ai, nē, nerakstīšu
jo nav forši šodien
lai nebūtu tik sūdīgi kā man liekas, ka ir (īstenībā nevar būt, ka ir galīgi štruntīgi, drīzāk tā uz pus'), uzliku galvā bleķa bļodu, un centos nostāvēt taisni.
vakar nopirku to bleķa bļodu, lai noliktu uz lodžijas baložiem.
jā, šodien viss riebjas, jo neveicas.
ai, nē, nerakstīšu
jo nav forši šodien
lai nebūtu tik sūdīgi kā man liekas, ka ir (īstenībā nevar būt, ka ir galīgi štruntīgi, drīzāk tā uz pus'), uzliku galvā bleķa bļodu, un centos nostāvēt taisni.
vakar nopirku to bleķa bļodu, lai noliktu uz lodžijas baložiem.
jā, šodien viss riebjas, jo neveicas.
Aristokrātiskā viešbūšana
Kautkur nesen lasīju par to, ka muižas rietumeiropā (un iespējams arī citur) bijušas diezgan pamatīgas, ne tāpēc, ka aristokrātiskajam īpašniekam patīk dzīvot divdesmit istabās vai arī ir jāizmitina piecpadsmit bērni un astoņas vecmāmiņas. Nē, lielais istabu skaits esot bijis viesiem.
Katram sevi cienošam baronam, grāfam un hercogam mājās vienmēr bija ciemiņi. Citi aristokrāti, dažādi mākslinieki, muzikanti, komponisti, zinātnieki, astrologi, pavedinātāji, kāršu spēlmaņi, duelisti un utt utjpr. Jo interesantāki cilvēki, jo labāk. Jo tādā veidā varēja salīdzināties ar ctiem muižkungiem. Kuram tā teikt galms interesantāks. Un viesi bieži palika uz ilgu laiku, bija ar sievām, mīļākajām, bērniem, un ieradās ar kalponēm un sulaiņiem. Tas viss maksāja naudu, bet toties cik interesanta un prestiža dzīve. Ne tā kā pie nabagā blakus grāfistes grāfa. Pat daždien lepnāk kā citu valstu karaļu pilīs! Lepni.
Tāpēc arī bieži var lasīt dažādu 19tā gadsimta zinātnieku biogrāfijās, kā viņi draudzējās, mīlējās un naidojās ar tā laika slaveniem rakstniekiem, komponistiem, dzejniekiem utt, jo viņi visi bija viena sabiedrības kārta - mazi muižnieki un/vai slavenības, kas visi tusējās pa lielu muižnieku pilīm.
Nezinu kurā brīdī tas izbeidzās, bet nu es vainoju inudstirālo revolūciju, tai sekojošo urbanizāciju un ekonomiskās varas pārcelšanos no lauku muižām uz lielpilsētu klubie un saloniem.
Bet, nu, kāpēc es par to rakstu? Iedomājos, ka būtu interesanti mēģināt šo tradīciju adzīvināt. Latvijā, Eiropā un Pasaulē ir rindām vien miljonāru un miljardieru, un liela daļa no viņiem nezin ko lai izdara ar savām milzīgajām bagātībām. Un to var redzēt no tā kā metas galējībās - milzīgas jahtas, milzīgi īpašumi, milzīgi ziedojumi. Bet pašu sejās var redzēt to ka īsti piepildījuma nav. Gribās sacensties ar citiem miljonāriem un parādīt kurš foršāks, un gribas arī atstāt kaut ko vēstures grāmatām aiz sevis, bet nu kaut kā neizdodas. Nav tā zen piepildījuma smaida sejās.
Tad nu mans piedāvājums mega-miljonāriem (nu, tiem kas šo lasa!) ir vienkāršs: nopērciet katrs sev milzīgu muižu, vai arī uzbūvējiet jaunu. Varbūt ne tik tālu no lielas pilsētas kā senāk, varbūt pat pilsētā, un kaut kā citādi arī to pielāgojiet modernajai pasaules iekārtai. Un tad aprīkojiet to ar apkalpojošo personālu (pavāriem, guvernantēm, kalponēm, šveicāriem, masieriem un bērmeņiem) un tad sāciet lēnām vilināt pie sevis dažādus māksliniekus, zinātniekus un citādus ļaudis kas sabiedrībai pienes lielu vērtību, bet kuriem sabiedrība pretī labākajā gadījumā dod vieglu pliķi pa pēcpusi.
Un dodiet viņiem dzīvesvietu, neko daudz neprasot pretī, ja nu vienīgi dalību ikdivnedēļu rautos, ikmēneša pieņemšanās un ikkvartāla žūrfiksos. Un garantējiet to visu uz vairākiem gadiem. Lai cilvēks var fokusēties uz radīšanu.
Un to visu tādā mērcītē, lai citiem miljonāriem arī gribās. Lai vēl kāda muižiņa top. Un tad vēl viena. Un tad pa vienai arī Rio, Beirutā un Jo-burgā. Un pavei, varbūt 21ais gadsimts varētu iegūt vienu jaunu mākslinieciski-zinātniski-juteklisko revolūciju.
Katram sevi cienošam baronam, grāfam un hercogam mājās vienmēr bija ciemiņi. Citi aristokrāti, dažādi mākslinieki, muzikanti, komponisti, zinātnieki, astrologi, pavedinātāji, kāršu spēlmaņi, duelisti un utt utjpr. Jo interesantāki cilvēki, jo labāk. Jo tādā veidā varēja salīdzināties ar ctiem muižkungiem. Kuram tā teikt galms interesantāks. Un viesi bieži palika uz ilgu laiku, bija ar sievām, mīļākajām, bērniem, un ieradās ar kalponēm un sulaiņiem. Tas viss maksāja naudu, bet toties cik interesanta un prestiža dzīve. Ne tā kā pie nabagā blakus grāfistes grāfa. Pat daždien lepnāk kā citu valstu karaļu pilīs! Lepni.
Tāpēc arī bieži var lasīt dažādu 19tā gadsimta zinātnieku biogrāfijās, kā viņi draudzējās, mīlējās un naidojās ar tā laika slaveniem rakstniekiem, komponistiem, dzejniekiem utt, jo viņi visi bija viena sabiedrības kārta - mazi muižnieki un/vai slavenības, kas visi tusējās pa lielu muižnieku pilīm.
Nezinu kurā brīdī tas izbeidzās, bet nu es vainoju inudstirālo revolūciju, tai sekojošo urbanizāciju un ekonomiskās varas pārcelšanos no lauku muižām uz lielpilsētu klubie un saloniem.
Bet, nu, kāpēc es par to rakstu? Iedomājos, ka būtu interesanti mēģināt šo tradīciju adzīvināt. Latvijā, Eiropā un Pasaulē ir rindām vien miljonāru un miljardieru, un liela daļa no viņiem nezin ko lai izdara ar savām milzīgajām bagātībām. Un to var redzēt no tā kā metas galējībās - milzīgas jahtas, milzīgi īpašumi, milzīgi ziedojumi. Bet pašu sejās var redzēt to ka īsti piepildījuma nav. Gribās sacensties ar citiem miljonāriem un parādīt kurš foršāks, un gribas arī atstāt kaut ko vēstures grāmatām aiz sevis, bet nu kaut kā neizdodas. Nav tā zen piepildījuma smaida sejās.
Tad nu mans piedāvājums mega-miljonāriem (nu, tiem kas šo lasa!) ir vienkāršs: nopērciet katrs sev milzīgu muižu, vai arī uzbūvējiet jaunu. Varbūt ne tik tālu no lielas pilsētas kā senāk, varbūt pat pilsētā, un kaut kā citādi arī to pielāgojiet modernajai pasaules iekārtai. Un tad aprīkojiet to ar apkalpojošo personālu (pavāriem, guvernantēm, kalponēm, šveicāriem, masieriem un bērmeņiem) un tad sāciet lēnām vilināt pie sevis dažādus māksliniekus, zinātniekus un citādus ļaudis kas sabiedrībai pienes lielu vērtību, bet kuriem sabiedrība pretī labākajā gadījumā dod vieglu pliķi pa pēcpusi.
Un dodiet viņiem dzīvesvietu, neko daudz neprasot pretī, ja nu vienīgi dalību ikdivnedēļu rautos, ikmēneša pieņemšanās un ikkvartāla žūrfiksos. Un garantējiet to visu uz vairākiem gadiem. Lai cilvēks var fokusēties uz radīšanu.
Un to visu tādā mērcītē, lai citiem miljonāriem arī gribās. Lai vēl kāda muižiņa top. Un tad vēl viena. Un tad pa vienai arī Rio, Beirutā un Jo-burgā. Un pavei, varbūt 21ais gadsimts varētu iegūt vienu jaunu mākslinieciski-zinātniski-juteklisko revolūciju.