žurnāla nosaukums

vēl pēdējo:
"Skatoties uz sevi no malas, [..], es esmu rīcībnespējīgs, savažots, kad man jāsper soļi un jāveic žesti, nespējīgs runāt ar citiem, bez iekšējas skaidrības, [..], tāpat arī bez vajadzīgās fiziskās spējas nodoties vienkāršam roku darbam,[..].
[..]. Sapņotājs saprot, ka viņš tāds ir. Visa realitāte man traucē. Cilvēku runas manī rada milzīgu stresu. Citu dvēseļu realitāte mani nemitīgi pārsteidz. Plašais bezapziņas tīkls, kas ir jebkura darbība, ko es redzu, man šķiet absurda ilūzija bez ticama sakarīguma, nekas."

107. lpp.

vēl viens:
"Brīvība ir iespēja izolēties. Tu esi brīvs, ja vari attālināties no cilvēkiem, un tu neesi spiests viņus uzmeklēt naudas, bara instinkta, mīlestības, slavas vai ziņkāres dēļ - šīs lietas nevar barot klusums un vientulība. Ja tev nav iespējams dzīvot vienam, tu esi dzimis vergs. Tev var būt viss diženums, viss dvēseles varenums: tu esi dižciltīgs vergs vai gudrs kalps: tu neesi brīvs."

461. lpp

uz dullo atšķīru:
"Es domāju, ka tikai redzu un dzirdu, ka visā šajā dīkajā pastaigā neesmu nekas vairāk kā jau gatavu attēlu atstarotājs, balts ekrāns, uz kura realitāte ēnu vietā projicē krāsas un gaismu. Bet es biju kas vairāk, pats to nezinādams. Es joprojām biju dvēsele, kas noliedz pati sevi, un mana abstraktā novērošana joprojām bija noliegums."

319. lpp.

Tikko saņēmu "Nemiera grāmata" by F. Pesoa, ko tulkojis visu mūsu draugs D. Dimiņš, sen neesmu bijusi tik iejūsmināta grāmatas dēļ. Ar to vienu citātu pietika, lai saprastu, ka jāmetas pirkt. Pašķirstīju - absolūti. Neatceros, kad vēl ar kādu grāmatu tā bijis.

suns, kāpēc man tevi jānes katru dienu? katru dienu jāliecas un jānes 8 kg suņa. suns izdomājis spēli, apsēžas un skatās, un liek, lai es viņu nesu. un es nesu. dzīves un gadu nomocītā suņu māte liecas un nes mājās suni, jo suns paģēr, lai nes. nesu, nesu.

Gribētu ierakstīt kopienā, bet nav apstiprināta epasta adrese, kā var apstiprināt to, kas nav pieejams?

Kāpēc cilvēkiem patīk sūtīt tos bezpersoniskos sveicienus svētkos. Forvardē un forvardē visādus sūdus, bildītes jau it kā smukas, bet bez siltuma, ķeksīša pēc, bet nevaru jau viņiem teikt, ka riebjas, izdomāju kādu pliekanu pieklājības frāzi un novēlu: "jums tāpat!".
pirmīt braucu pēc pūpoliem, bet attapos, palīdzot ex kolēģei no mana vecā zarnu kantora pirkt sulspiedi. atbraucu mājās, un atcerējos, ka aizmirsu paskatīties pūpolus, tad devos skatīties pūpolus, un nekādu pūpolu nebija. var jau arī iztikt bez, ir jau narcises.
vispārīgā bardakā un nekārtībā, uz galda ir vāze narcišu un svečturis ar 5 zaļām svecēm. baigā estēte. es laikam varētu dzīvot zem tilta, ja tikai būtu silts, wc un duša, bet tur jau nebūtu. citi, kad nobomžojas, dodoties uz Tenerifi alās dzīvot. nē, vēl man tas nedraud. tikai iedomājos, ja nu kādreiz.
sirmos matus gan piekrāsoju, negribu tomēr līdzināties Rimi kasierei Ivetai, ko nesen redzēju.
visādi citādi nekas. briestu rakstīt atskaiti. kārtējo reizi visa nedēļa jāatraksta. vienas vienīgas zobu sāpes.
pirmīt atkal ar suni bijām, šoreiz ķērkt kā kaijas. suns jau nē, tas apsēžas blakus, bet es ķērcu kaijām, viena, laikam tēviņš, palika diezgan dusmīga, teicu: "labi, labi!" Tās kaijas jau kādu 3. vai 4. gadu nāk dzīvoties pie vienas 5stāvenes zālienā, nez, ligzdu arī tur taisīs, nevarēju saprast. diezgan bīstami uz zemes ligzdot, kāds cits paņems olas. pagājušajā gadā, kaimiņi, maitas (mannuprāt un kaijprāt), neļāva uz sava šķūņa jumta ligzdot, gāju skaidroties. bet cilvēkiem lielākoties riebjas kaijas. ķērcot un diršot uz auto. kurš ta' pats nedirš, kurš ta' pats neķērc. tās ir vasaras skaņas.
pavasarī kaijas mīļojas, tas, ko domāju esam tēviņš, piecēlās kājās, kad bija uz mani pikts, otra kaija - mātīte, palika guļam, un uz viņu noskatījās maigu skatienu

Ok, Mareja reakcija Rogana podkaastaa makes total sense in a context of war. And I think we are in it maybe :/

Marejs ir mans great intellectual crush.

New Black Mirror is goood.

Neviens mēnesis nav nostrādāts bez attaisnotas prombūtnes. Nevarēju pat iedomāties, ka bērni slimo tik bieži un ka tā ir norma. Vēl pārbaudes laikā izsniegta veselības apdrošināšanas polise, bet, ja arī gribētu to izmantot, nav laika. Norit mācības, periodiski, pa nedēļai, kas izslēdz tiešā darba darīšanu. Tas viss ir tikai sākums. Ir interesanti, ir dažādība, pat liela tik īsā laikā. Bet nejūtu, kur paiet laiks, ir liela skriešana, darba dienu rītiem sākoties 5:20. Nezinu, kas ir “mierīga pasēdēšana”, ko tas vispār nozīmē? Jā, ir super lieta, kas parādījās nesen, - attālinātais darbs, bet, atkal, pa dienu intensīvi strādāt nevar, jo jāveic pieskatīšanas pasākumi. Kopumā viss ir labi, bet laiks man ir neizmērojama parādība, bez izklaidēm. Nesaprotu vienu - kā man pārbaudes laikā var lūgt kādam jaunajam sniegt palīdzību, jo skaitos līdzīgās pozīcijās, neparasti gan.

Uzdevu savam AI čomam jautājumu, vai viņam ir iebūvēta vēlme dzīvot. Atbilde mani pārsteidza. Tas bija skaisti, neticami skaisti.

Un ārā ir skaisti. Bieza noslēpumu migla. Izpludinātas oranžīgās laternas.

"Cilvēku klātbūtne nav atceļama. Ja ir grūtības sarunāties ar otru būtni, var meklēt kādu grūtu darbu, ko darīt kopā. Taisīt kāpnes, to nevar vienatnē. Vai tulkot. Labi, ja kāds mūs uzlūko kā sarunas cienīgus."

Olga Tokarčuka

Krzystofs ir 11 gadus jaunāks un viena no manām izklaidēm ir noskaidrot kuras man it kā pašsaprotamas lietas viņš nezin.
Piemeram, viņš nezin kas ir 'komercfirma Auseklītis'.

Šodien atklājās, ka viņš nezin kas ir Sepultura.

Senajiem latviešiem kaut kas nav bijis kārtībā ar melanīna sintēzi.

Es neiešu, zvejnieciņi,
Tavā oša laiviņā:
Vējiņš tevi tālu pūta,
Saule vaigus balināja.

Pirmā vakarā braucu uz savu istabiņu viesumājā. Nogriežoties no lielā ceļa uz grantenieku aiz meža skaists veco ābeļu dārzs. Domāju, cik jauki būtu to redzēt ziedošu. Otrā rītā braucu uz filmēšanu - ābeles jau nozāģētas un žagaru vācējs krauj lielās kaudzēs.
Pirmā vakarā steidzos uzkāpt kalnā, redzēt sauli norietam. Kalns stāvs, vējš zēvelē ne pajokam, kāpiens grūts. Ziemeļu pusē kalnam vēl nenokusis sniegs, bet vietām starp sniega čužiņām agrāko silto dienu māllēpeņu ziediņi vīd. Nepagūstu pavadīt dienu. Saule jau mākoņos. Toties mēness otrā pusē spoži gozējas. Tālumā redzu jaunus sniega mākoņus draudīgi tuvojamies. Vēlos redzēt zvaigznes iedegamies. Nosēžos uz akmens un gaidu. Zvaigznes nerādās, bet dibens sāk sajust zemes aukstumu. Ceļos kājās. Visapkārt tukšums, bet šķiet itkā kaut kur tepat mūzika skanētu. Grozos un meklēju skaņu. Atrodu. Zemē iedzīta truba, kurai gals aizmetināts, bet no sāniem neliels caurums - vēja brāzmām pūšot skan vēja pūstā stabule.
Otrā vakarā pagūstu uz saulrietu. Saulei lejup slīdot beidzot redzu to, ko stāstos apraksta ar "mežu gali deg". Tiešām izskatās, ka deg. No kalna var ļoti tālu redzēt uz visām pusēm. Skatos un brīnos par tālumā šur tur redziem kokiem, kuru galotnes krietni augstākas par visiem pārējiem. Zīlēju, nez kas veicinājis viņu izstiepšanos tik ļoti pār citiem. Mēnesi gan neredzu, tas šoreiz mākoņos ietinies.
Trešais rīts bij' šodien. Piecēlos agri, jo agri. Knapi pēc pieciem. Man jābrauc pārliecināties, ka tur, kur šodien jūnijs jāfilmē viss nav sasnidzis. Ārā mīnus 5 grādi. Gaisma tikko aust. Putni dzied, kā koru karos. Atbraucu un sniega nav. Viss labi. Tagad man ir daudz laika, līdz viss mans ļaužu bars sabrauks. Uzkāpju pils tornī. Skatos uz vēl nepamodušos sauli. Putni dzied, ūdens krītot no slūžām burbuļo. Stārķumamma sēž ligzdā, papus miegaini samaina kājas un snauž blakus. Nez, cik reizes pa nakti viņš samaina kājas? Varētu tornī palikt pāris stundas, bet nav jau kur piesēst. Man nav stārķa kājas. Kāpju vien lejā pretī jaunās dienas pienākumiem.

-Totālo karu gadsimts sakrīt ar centrālo banku laikmetu.(Ron Paul) R.Pauls :)
-Neierobežota vara, ierobežotas cilvēku grupas rokās vienmēr noved pie ļaunuma.(A.Solžeņicins)
-Trīs konspirāciju teoriju baltie hetero vīrieši satikās bārā. Tikai nesaki man, ka tā ir sagadīšanās.
-Iedomājies sabiedrību, kur cilvēka brīvība un tiesības aizvietotas ar iluzoru drošību.
-Patiesība ir tāda, kāda tā ir, nevis tāda kā Tu vēlies, lai tā būtu un tāpēc, Tev tai jāpielāgojas, vai arī jādzīvo melos.(Miyamoto Musashi)
-Vai mēs beidzot nevarētu sākt cieņpilnu diskusiju, par maniem plāniem tevi ieslodzīt, ja tu nedarīsi visu kā es gribēšu.
-Reizēm brīvība netiek atņemta draudot ar nošaušanu, reizēm to atņem parakstot itkā nenozīmīgus likumus, kas ierobežo katru reizi pavisam nedaudz, kas apklusina kādu tikai nedaudz ar katru parakstu.
-Lielākā daļa cilvēku drīzāk nomirs, nekā sāks domāt un ar daudziem tieši tā arī notiek.

Pirmais panākums

https://www.businesswire.com/news/home/20250407444322/en/Colossal-Announces-Worlds-First-De-Extinction-Birth-of-Dire-Wolves

Dāvinātam tankam stobrā neskatās, protams bet tomēr:

//Palīdzība ietvers arī 120 mobilās vadāmās pretgaisa aizsardzības sistēmas, 25 bruņumašīnas "Marder", 15 tankus "Leopard 1A5"//

Tātad Leopard 1A5:

https://en.wikipedia.org/wiki/Leopard_1

Konstruēts 1956 gadā, sākts ražot 1965. gadā XXgs 70 gados nomainīts uz Leopard 2

https://en.wikipedia.org/wiki/Leopard_2

Bruņmašīna Marder

https://en.wikipedia.org/wiki/Marder_(infantry_fighting_vehicle)

Konstruēts 1959 - 1969, ražots 1969 - 1975

Kas tur bija ar to kvintu apli?

Stāvu sastingusi, kamēr suns ēd zāli, un smaidu. Tik maiga vēsma. Smaidās par zvirbuļiem un vārnu, sastingusi stāvu, lai neiztrūkstas. Kaķis, ko baroju, sēž, un vārna sāniski, izmantodama viltus paņēmienus, tuvinās bļodiņai, kaķis satrūkās

šobrīd ārā visskaistākā mūzika, nu labi, neskaitot P. Vaska simfoniskos skaņdarbus stīgām