Lasu grāmatu par Jāni Menci senioru "Dzīves svinētājs - Jānis Mencis".
https://www.zvaigzne.lv/dzives-svinetajs-janis-mencis.htmlDaudz kas būtu labi, taču tā sabiedriskā dzīve skolotājam, ak, vai.
Sapulces tādas un šitādas.
Kvalifikācijas celšanas kursi, pavisam obligāti, IZM paģērēti.
Piedalīšanās dažādos svinīgos aktos, ekskursijās.
Uzstāšanās radio un televīzijā.
***
Kad tad vispār paliktu laiks sev un ģimenei?
Turklāt viņš ir uzrakstījis tik daudz grāmatu.
***
Grāmata interesanta, viņš tiešām bijis ģeniāls skolotāju skolotājs. Izgudrojis gan testus, gan "datora priekšgājēju" - programmējamu kaseti.
Visvairāk piesaista tā doma, ka viss jāmāca vienkārši, cik vien vienkārši var. Jo matemātika ir domāta visiem, nevis tikai cipargalvām.
Vēl patīk viņa patriotisms, ka viņš pratis daudz dziesmu, deju, mācījis vīrišķību un galantumu zēniem. Bijis akurāts.
***
Taču kur tad paliek tās 6 valodas, ko es augstskolā apguvu - tās nevar aizmirst tikai tāpēc, ka Latvijas skolēniem vajag matemātiku. Jāatrod laiks
visām sešām. Jāatrod laiks rakstīt vēstules tajās valodās, satikties ar ārzemniekiem. Sazināties ar tulkotājiem un valodniekiem.
Toties tirgus ir tāds Latvijā, ka visvairāk vajag matemātikas privātskolotājus, ne vācu vai franču valodas.